Rēzekne, Latgale, Latvija, 2017. gada 5.–6. maijs
Anketas veidlapa
Anketys veidlopa
Kongresa dorba kuorteiba
Kongresa darba kārtība
Tēzes
Rezolūcija (LTS)
Rezolūcijas izvērsums (LTS)
Rezoluceja (LTG)
Rezolucejis izvārsums (LTG)
Saieta rezolūcijas izpildes komitejas nolikums
Priekšlikumi Latgales reģiona tautsaimniecības attīstībai
Saīta rezolucejis izpiļdis komitejis darbeibys puorskots par periodu 2017.23.05–2017.02.11
Saīta rezolucejis izpiļdis komiteja (SaRIK) sovā ūtruo perioda darbeibys puorskotā (2017.11-2018.05) akcentej veiksmeigū sadarbeibu ar cytom latgalīšu navaļstiskajom organizacejom, atsevišķus pasuokumus, kas nūtykuši, pasateicūt kūpejai darbeibai. Leluokais akcents itamā periodā ir Sabīdryskūs elektroniskūs plašsazinis leidzekļu i jūs puorvaļdeibys lykumam i praseibai vysmoz 10% nu raidlaika nūdrūšynuot latgalīšu rokstu volūdā.
Jūprūjom saskaņuošonys procesā ir latgalīšu volūdys pareizraksteibys reika vaicuojums, kai ari Latgolys kongresa dīnys i Latgolys reiceibys plana 2018. – 2021. godam apstyprynuošona.
SaRIK ir atvārta sadarbeibai ar sevkuru, kas dūmoj par Latgolys regiona atteisetiebu. Saziņai, vaicuojumim i prīšklykumim: ilga13@inbox.lv
Saīta rezolucejis izpiļdis komitejis darbeibys puorskots par periodu 2017.02.11–2018.30.05
Cienījamie kolēģi!
1917. gads ir bijis izšķirošs daudzu Eiropas tautu un valstu likteņos. Arī Latgales, kas tolaik ietilpa Krievijas impērijas Vitebskas guberņā, sabiedriskie darbinieki nemitējās domāt par latviešu tautas un valsts pastāvēšanu un iespējamajiem attīstības virzieniem. 1917. gadā ir notikušas daudzas svarīgas politiskas apspriedes un saieti, kuros analizēti pasaules procesi, vērtētas savas tautas izredzes un savas valsts dibināšanas iespējas. Latgalei nozīmīgākie bijuši divi kongresi Rēzeknē: 26.–27. aprīlī (pēc j. st. 9.–10. maijā), kurā vadošā loma bija garīdzniecībai un kurā tika pieņemts vēsturisks lēmums atdalīties no Vitebskas guberņas un veidot vienu valsti ar Vidzemi un Kurzemi, saglabājot pašnoteikšanās tiesības tautsaimniecības, valodas un ticības jautājumos, un 3.–4. decembrī (pēc j. st. 16.–17. decembrī), kur vadošā loma bija strēlniekiem. Otrā kongresa rezultātā tika panākts, ka tā laika trīs apriņķi — Rēzeknes, Ludzas un Daugavpils — tiek atdalīti no Vitebskas guberņas. Latgales aprīļa kongress ir viens no pirmajiem, kas aktualizē kopīgas Latvijas valsts ideju un sagatavo politisko un sabiedriski izglītojošo platformu Latvijas valsts dibināšanai 1918. gada 18. novembrī.
Atceroties šos vēsturiski neviennozīmīgos un pretrunīgi vērtētos notikumus, tiek organizēts Latgales simtgades kongress.
Piesakot tēmas un izstrādājot tēzes kongresam, lūdzam pārdomāt un novērtēt sava piedāvājuma aktualitāti konkrētas nozares un Latgales reģiona attīstības kontekstā Latvijas un Eiropas kultūras, izglītības, tautsaimniecības telpā. Aicinām aktīvi iesaistīties mērķtiecīgu priekšlikumu izstrādē reģiona attīstības kāpināšanai.
Ņemot vērā starpdisciplināro pētījumu pieaugumu un nozīmīgumu arī Latgales reģiona problēmu risināšanā, gaidīsim pieteikumus, kas respektē mūsdienu zinātnes attīstības tendences un padziļina mūsu informētību un sapratni humanitārajās (valodas, kultūrvēstures, folkloristikas, literatūrzinātnes), sociālajās (reģionālā ekonomika, demogrāfija, uzņēmējdarbība, likumdošana, drošības jautājumi u. c.) un inženierzinātnēs (vides, informācijas tehnoloģijas, būvniecība u. c.).
Kongresā aicināti piedalīties arī politiķi un dažādu jomu praktiķi — gan ar referātiem, gan lietišķām tēmām diskusijām. Iecerēts, ka Latgales attīstībai aktuāli zinātniskie priekšlasījumi mīsies ar neskaidru vai strīdīgu jautājumu publisku apspriešanu, lai kongresa gaitā izstrādātu un apspriestu rezolūcijas pamatpunktus un to noslēgtu ar konkrētiem priekšlikumiem tautsaimniecības, drošības, kultūras, izglītības, valodas un plašsaziņas līdzekļu politikas attīstībai.
latgaliešu, latviešu, angļu, krievu, vajadzības gadījumā nodrošinot tulkojumu
Kongresā var piedalīties ar referātu vai stenda referātu
Referāta ilgums — 30 min.: 20 min. — referāts, 10 min. — diskusijām
Stenda referāta prezentācija — 5 min., 30 min. — diskusijas par 3–5 stenda referātiem
5. maijā Latgales vēstniecība „Gors“, Pils iela 4, Rēzekne;
6. maijā — Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
Kongresa darba grupas vārdā
Ilga Šuplinska
1992. gada 11.–13. augustā Rēzeknē notika 1. pasaules latgaliešu saiets, kas pulcēja visdažādāko jomu speciālistus, lai kopīgi vienotos par atmodas laika norišu stratēģiju un pārvērtībām, kas nepieciešamas Latgales reģiona atdzimšanai. Tapa lēmumi par latgaliešu valodas jautājumu aktualizēšanu, reģiona plašsaziņas līdzekļu un grāmatu izdošanas atbalstu, Rēzeknes Augstskolas (RA) (kopš 2016. gada 1. janvāra — Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, RTA) izveidošanu. Pasākums izskanēja ar atjaunotā pieminekļa „Vienoti Latvijai“ atklāšanu.
2002. gada 11.–13. augustā tika organizēta 2. pasaules latgaliešu konference, kurā tika pieņemts uzsaukums, adresēts Latvijas Republikas prezidentei V. Vīķei-Freibergai un LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam. Tajā tika atzinīgi novērtēta Valsts valodas likuma izstrāde, RA dibināšanas fakts, atbalsts Latgales Kultūras centra izdevniecības darbam, tāpat akcentēti turpmākie neatliekami risināmie uzdevumi: „Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība ir skatāma nesaraujamā saistībā ar novada saimniecisko dzīvi un valsts reģionālo politiku. Laikā, kad lielākā investīciju daļa nonāk Rīgā un tās apkārtnē, izraisot Latvijas lauku izmiršanu un katastrofālu bezdarba pieaugumu, uzskatām par vitāli nepieciešamu valsts atbalsta palielināšanu Latvijas perifērijai, īpaši Latgalei, samazinot nodokļu likmes un sekmējot investīciju piesaisti.“ Uzsaukumā tika izteiktas bažas par kārtējo administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā tiktu mainīta Latgales kultūrvēsturiskā robeža. Bažas ir bijušas pamatotas — pēc 2009. gada reformas Varakļāni vairs nav Latgales plānošanas reģiona sastāvā, toties reģionā ietverti vairāki Sēlijas pagasti.
2012. gada 9.–10. augustā Latgales dienu laikā Rēzeknē notika 3. pasaules latgaliešu saiets, kurā līdzās plašai kultūras programmai notika arī zinātniska konference, izvērtējot Latvijas neatkarības laika Latgales attīstības tendences un lejupslīdes cēloņus ekonomikā, izglītības, valodas, kultūras politikā un aktīvi iesaistoties Latgales atbalsta programmas realizācijā. Pieņemtā rezolūcija paredzēja praktiskus pasākumus kā Valsts valodas likuma 3. panta 4. apakšpunkta iedzīvināšanai Latvijas valodas un izglītības politikā, tā sabiedriskā pasūtījuma aktivizēšanu un latgaliešu valodas respektēšanu valsts komunikāciju un plašsaziņas līdzekļu politikā. Šajā konferencē pirmo reizi tika pārstāvēti arī Sibīrijas latgalieši, iepazīstinot ar savu izdzīvošanas pieredzi 20. gadsimta garumā.
