Mākslinieks A. Pīzelis dzimis 1988. gadā Preiļos. 2009. gadā pabeidzis Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu, 2013. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Latgales filiālē ieguvis bakalaura grādu, bet 2015. gadā LMA arī maģistra grādu glezniecībā.
A. Pīzeļa radošā darbība cieši saistīta ar Latgali, darbi bijuši skatāmi gan dzimtajos Preiļos, gan citviet Latgalē – Rēzeknē, Daugavpilī, Varakļānos, Balvos, Krāslavā, tāpat arī citur Latvijā – Mazirbē, Jelgavā, Mālpilī, Ozolniekos, Salaspilī, kā arī Rīgā. No 2007.gada mākslinieks piedalās mākslas plenēros, grupu izstādēs un rīko personālizstādes.
Turpinot par izstādi, mākslinieks raksta:
“Man bieži cilvēki pasūta uzgleznot peonijas. Tās vispār ir sarežģīti gleznojamas puķes - daudz ziedlapu, daudz smalku krāstoņu. Kad ķeros pie darba, es īstenībā negleznoju peonijas, es gleznoju sajūtas par tām. Un tā arī šī izstāde atspoguļo nevis pašu lidojumu, bet sajūtas par to.
Šajā izstādē skatāmi gan klasiskāki, gan ekspresīvāki gleznojumi, gan ikdiena, gan cenšanās atrauties no zemes. Un tas ir grūti. Ir grūti aiziet no realitātes, no acīmredzamā. Traucē bilde, traucē tu pats sev, jo no sevis ir neiespējami aizbēgt. Tāpat kā dzīvē, tā arī mākslā cilvēki cenšas atrast jēgu. Tieši tāpēc abstraktā māksla ir sarežģītāka, jo tajā ir grūtāk rast jēgu. Māksla nav tikai par skaisto un saprotamo. Tas ir kas vairāk. Kas? Daudzi mākslinieki to visu mūžu meklē, bet vai atrod? Kad liekas, ka atbilde jau ir rokā, tā izrādās tikai mirāža. Domas un rokas pēc kārotā ābola tiecas un varbūt pat labi, ka nekad līdz tam arī neaizsniedzas. Tā ir taustīšanās, nojausmu meklēšana. Un lidojums šis ir neparedzams.
Flirts ar dabu. Robežas. Balansi. Kadrējumi. Man patīk skati no augstumiem - skatu torņiem, ēku jumtiem, kalnu virsotnēm - visur, kur var pacelties virs ierastā un skatiens var aizslīdēt tālu. Tā sajūta, kad esi pāri visam un visiem ikdienas sīkumiem. Sajusties brīvam.”
Izstādē aplūkojami darbi, kas tapuši gan plenēros no dažādām Latvijas vietām, gan no bildēm darbnīcā. Krāsu izjūtu Aivim Pīzelim esot iemācījusi Latgales skola – ka tieši krāsas glezniecībā esot noteicošais faktors. Un paša attieksme.
