Pažnovērtējuma ziņojums Studiju virziens „Izglītība, pedagoģija un sports” Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma "Reliģijas pedagoģija"

II. Studiju programmas raksturojums

14. Studiju programmas praktiskā īstenošana (izmantotās studiju metodes un formas, tālmācības metožu izmantošana). Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība).
 

Studijas sevī ietver dažādas darba metodes un formas: darbu auditorijā (lekcijas, praktiskie darbi, semināri, kolokviji, kontroldarbi, diskusijas, lietišķās spēles, projektu izstrāde, grupu darbs, individuālās konsultācijas utt.), studentu patstāvīgo darbu (darbs bibliotēkā un datorzālēs, izmantojot Internet tīklu). Studiju darba formu izvēli skolotāju profesionālās augstākās izglītības ieguvē nosaka konkrēto mācību kursu specifika. Studiju procesā  tiek rīkotas semināru nodarbības. Semināru mērķis ir motivēt studentus uz analītisku, kritisku domāšanu, veicināt viņu spēju argumentēti paust savu viedokli, stimulēt viņu prasmi iekļauties grupu darbā un risināt problēmjautājumus reliģiskās izglītības kontekstā.

 Studentu sasniegumu vērtēšana norit divās stadijās: formatīvā (veidojošā) un summatīvā (apkopojošā). Formatīvā vērtēšana nodrošina docētājam un studējošajam atgriezenisko informāciju par nepieciešamo studiju procesa turpmāko organizēšanu. Šī vērtēšana dod informāciju studiju procesa dalībniekiem, bet neietekmē studenta statusu. Tā mudina studentu papildināt zināšanas, bet docētājam ļauj spriest par izvēlēto metožu lietderīgumu. Savukārt, summatīvā vērtēšana apstiprina noteikto prasību – kritēriju sasniegšanu, atklāj, kā apgūts studiju kurss kopumā. Šāda vērtēšana (ieskaite, diferencētā ieskaite, eksāmens) apstiprina izvirzītā studiju kursa mērķa sasniegšanu. Lietojot dažādas summatīvās vērtēšanas formas (testus, pārbaudes darbus, referātus, esejas u.c.), docētājs pārbauda, kādā līmenī studējošais ir sasniedzis studiju rezultātus.

Novērtēšanas skalu izveidē docētāji vadās pēc sekojošām atziņām:

1) kādas kompetences attiecīgais studiju formas modulis nodrošina;

2) kādas kompetences iegūšanu grib akcentēt, izmantojot kontroli attiecīgajā studiju modulī.     

Formālā vērtēšana balstās uz novērtēšanā pielietotās 10 ballu vai “ieskaitīts- neieskaitīts” sistēmu.

Par katru atsevišķi veiktu uzdevumu var saņemt noteiktu punktu skaitu (kvantitatīvais vērtējums), vai aprakstošu (kvalitatīvais vērtējums) izpildītā uzdevuma izvērtējumu kā pamatojumu „ieskaitīts” vai „neieskaitīts” novērtējumam. Abi vērtējuma veidi atspoguļo attiecīgās kvalifikācijas nodrošinājumu – atmiņu, spriestspēju un profesionālās darba spējas.

Studiju programmas „Reliģijas pedagoģija” studiju rezultāti un novērtēšanas sistēma paredz studiju rezultātu izstrādi un publicēšanu; dažādu izglītības formu un konkrēto vajadzību ievērošanu; atbilstošu mācību līdzekļu pieejamību. Zināšanu vērtēšanas kritērijus studiju kursos, pārbaudes formu un kārtību nosaka docētājs, fiksējot to studiju kursa kalendārajā plānā. Kalendārie plāni tiek izsniegti studējošajiem semestra sākumā. Studiju kursu programmas ar definētām novērtēšanas prasībā ir publiski pieejamas LAIS sistēmā. Vērtēšanas kritēriju izstrādē docētājs balstās uz RTA Studiju padomē apstiprinātajiem metodiskajiem ieteikumiem “Studiju rezultātos balstīta studiju kvalitātes sistēma RTA”.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368; RTA paziņojums par personas datu apstrādi.
Jautājumus un ierosinājumus sūtiet izmantojot RTA palīdzības dienestu