Pažnovērtējuma ziņojums Studiju virziens „Izglītība, pedagoģija un sports” Profesionālā bakalaura studiju programma "Skolotājs"

II. Studiju programmas raksturojums

14. Studiju programmas praktiskā īstenošana (izmantotās studiju metodes un formas, tālmācības metožu izmantošana). Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība).
 

Programmā ir iekļauta profesionālo prasmju apgūšana. Atbilstoši Nolikumam par akadēmiskajām un profesionālajām studijām un studiju programmām, studiju procesā vismaz 30 procentus no studiju kursu apjoma tiek īstenoti praktiski. Visos studiju kursos, atbilstoši kursa specifikai, tiek paredzēti praktiskie darbi, semināri vai laboratorijas darbi. Praktisko darbu apjoms ir noteikts studiju kursa programmā.

Studijas sevī ietver dažādas darba metodes un formas: darbu auditorijā (lekcijas, praktiskie darbi, semināri, kolokviji, kontroldarbi, diskusijas, lietišķās spēles utt.), studentu patstāvīgo darbu (darbs  bibliotēkā un datorzālēs, izmantojot Internet tīklu un strādājot elektroniskajā Moodle vidē, konsultējoties ar docētājiem Skype sistēmā  utml.), mācību ekskursijas un praktikumus  izglītības iestādēs. Mācību materiāli e-studiju Moodle vidē katru gadu tiek papildināti un tas ir nozīmīgs turpmākā darba virziens. Praktiskie darbi mājturības un tehnoloģiju studiju kursos tiek organizēti fakultātes mācību darbnīcās. Studiju kursos, kas ietver māksliniecisko darbību, darbi tiek demonstrēti un vērtēti skatēs, izstādēs, tematiskos uzvedumos. Studiju modulī – ģeogrāfijas un sociālo zinību skolotājs tiek organizētas ģeogrāfijas/vides ekspedīcijas. Studenti dodas ekspedīcijā pa Latgales un arī Latvijas ezeru un upju baseiniem, veicot ūdens, reljefa, faunas dažādu parametru izpēti. Studenti praktiski apgūst pētnieciskā darba iemaņas, veicot lauka pētījumus un apstrādājot iegūto informāciju. Studiju programmas studentiem tiek organizētas mācību ekskursijas, kuru mērķis ir iepazīt Latvijas dabu, kultūrvēsturiskos objektus, kultūras mantojumu, apmeklējot muzejus, izstādes, izrādes.

 Studiju programmas realizācijā, līdztekus tradicionālajām darba metodēm, tiek  praktizētas interaktīvās metodes, piemēram, projekti, grupu darbs, radošie semināri, diskusiju metodes u.c. Mācībspēki izmanto kooperatīvā darba un kritiskās domāšanas attīstīšanas metodes. Minētās metodes palīdz studentiem darbojoties grupā, analītiski apgūt studiju programmu. Studenti analizē pedagoģiski psiholoģiskas problēmas un situācijas, meklē izskaidrojumus un risinājuma ceļus.

 Studentu profesionālo meistarību pilnveido prakse, kur studenti teorētiskās zināšanas nostiprina praksē izglītības iestādēs. Prakses apjoms ir 24 KP (36 ECTS). Prakse sadalās vairākās secīgās daļās: vērošanas, audzināšanas, mācību metodiskā un kvalifikācijas prakse. Prakses laikā studentiem ir pieejamas konsultācijas ar docētājiem prakses īstenošanas jautājumos. Prakses noslēgumā students katedrā iesniedz prakses laikā sagatavotos prakses materiālus un tiek rīkota prakses noslēguma konference – ieskaite.

  Studentu sasniegumu vērtēšana norit divās stadijās: formatīvā (veidojošā) un summatīvā (apkopojošā). Formatīvā vērtēšana nodrošina docētājam un studējošajam atgriezenisko informāciju par nepieciešamo studiju procesa turpmāko organizēšanu. Šī vērtēšana dod informāciju studiju procesa dalībniekiem, bet neietekmē studenta statusu. Tā mudina studentu papildināt zināšanas, bet docētājam ļauj spriest par izvēlēto metožu lietderīgumu. Savukārt, summatīvā vērtēšana apstiprina noteikto prasību – kritēriju sasniegšanu, atklāj, kā apgūts studiju kurss kopumā. Šāda vērtēšana (ieskaite, diferencētā ieskaite, eksāmens) apstiprina studiju kursa studiju rezultātu  sasniegšanu. Lietojot dažādas summatīvās vērtēšanas formas (testus, pārbaudes darbus, referātus, esejas u.c.), docētājs pārbauda, kādā līmenī studējošais ir sasniedzis studiju rezultātus.

Studiju rezultāti programmā tiek vērtēti arī balstoties uz pozitīvo sasniegumu summēšanas principu- iegūtās zināšanas un prasmes tiek vērtētas, summējot pozitīvos sasniegumus semestra laikā un sesijā.

Studiju programmas „Skolotājs” studiju rezultāti un novērtēšanas sistēma tiek balstīta uz ENQA standartiem, kas paredz studiju rezultātu izstrādi un publicēšanu; dažādu izglītības formu un konkrēto vajadzību ievērošanu; atbilstošu mācību līdzekļu pieejamību.

Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir eksāmens un ieskaite. Eksāmenā programmas apguve tiek vērtēta 10 ballu skalā. Ieskaitē studiju kursu programmu apguves līmeņa un prakses sasniegumu vērtējums ir „ieskaitīts” vai „ neieskaitīts”, vai arī vērtējums 10 ballu skalā. Par katru apgūto studiju kursu un praksi ieskaita kredītpunktus, ja saņemts vērtējums „ ieskaitīts” vai 10 ballu skalā tas nav bijis mazāks par 4- „ gandrīz viduvēji”. Programmas apguves noslēgumā kārtojami valsts pārbaudījumi - valsts eksāmens un aizstāvams diplomdarbs. Valsts pārbaudījumi tiek vērtēti 10 ballu skalā. Studiju laikā kā nozīmīgs vērtēšanas veids ir pašrefleksija un savstarpējā vērtēšana. Zināšanu vērtēšanas kritērijus studiju kursos, pārbaudes formu un kārtību nosaka docētājs, fiksējot to studiju kursa kalendārajā plānā. Kalendārie plāni visos studiju kursos tiek ievietoti e-kursu vietnē un ir pieejami studējošajiem semestra sākumā. Vērtēšanas kritēriju izstrādē docētājs balstās uz RA studiju padomē apstiprinātajiem metodiskajiem ieteikumiem “Studiju rezultātos balstīta studiju kvalitātes sistēma RA”.

Studiju rezultātus otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju  programmā   „Skolotājs” novērtē pēc šādiem pamatprincipiem:

  • pozitīvo sasniegumu summēšanas princips- iegūtās zināšanas tiek vērtētas, summējot pozitīvos sasniegumus gan semestra laikā, gan semestra sesijās, gan valsts pārbaudījumos.
  • vērtējuma obligātuma princips- nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmas daļās ietvertā satura apguvi;
  • prasību atklātības un skaidrības princips- atbilstoši izvirzītajiem studiju programmas mērķiem, uzdevumiem un studiju rezultātiem, kā arī studiju kursa mērķiem, uzdevumiem un studiju rezultātiem kalendārajos plānos ir noteikts pamatprasību kopums sasniegumu vērtēšanai;
  • vērtēšanā izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips- programmas apguves vērtēšanā izmanto dažādus vērtēšanas veidus;
  • vērtējuma atbilstības princips- pārbaudes laikā tiek dota iespēja apliecināt analītiskās un radošās spējas, zināšanas, prasmes un attieksmes visiem kursiem, atbilstošos uzdevumos un situācijās. Pārbaudēs iekļaujamais satura apjoms atbilst kursa programmās noteiktajam saturam un profesiju standartā noteiktajām prasmju, zināšanu un kompetenču prasībām.

Skolotāja kvalifikāciju iegūst un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura diplomu saņem studiju programmas studenti, kuri studiju procesā, apliecinot plānoto studiju rezultātu sasniegšanu, ir:

  • sekmīgi nokārtojuši visus programmā paredzētos pārbaudījumus teorētiskajos un praktiskajos kursos;
  • studiju laikā parādījuši profesionālās spējas pedagoģiskajā darbībā, iegūstot pozitīvu prakses vērtējumu;
  • attīstījuši pētnieciskā darba prasmes pedagoģijas nozarē, veicot un sekmīgi aizstāvot patstāvīgus pētījumus pedagoģijā un metodikās;
  • sekmīgi nokārtojuši valsts eksāmenu un aizstāvējuši diplomdarbu.

Novērtēšanas kritēriji tiek veidoti tā, lai tie izrietētu no studiju rezultātiem, būtu pamatoti, pārbaudāmi un studentam pieejami, jau uzsākot studiju programmas/ studiju kursa/ studiju moduļa apguvi.

     Studiju programmas apguves noslēgumā ir valsts pārbaudījums, kas sastāv no integrēta valsts eksāmena (ar teorētiskiem un praktiskiem uzdevumiem pedagoģijā un attiecīgo mācību priekšmetu metodikās) un diplomdarba aizstāvēšanas. Valsts pārbaudījumu komisiju sastāvā ir darba devēju pārstāvji – izglītības iestāžu vadītāji un/vai pieredzējuši skolotāji, mācību priekšmetu metodisko komisiju/ apvienību vadītāji, izglītības pārvalžu darbinieki, kas vērtē studentu sasniegumus un gatavību pielāgoties darba tirgus mainīgajām prasībām.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368; RTA paziņojums par personas datu apstrādi.
Jautājumus un ierosinājumus sūtiet izmantojot RTA palīdzības dienestu