Katra skolotāja individualitāte, personība blakus profesionalitātei ir skolēnus mācīties rosinoši faktori, tāpēc, ja Tev ir oriģinālas idejas, interese par valodām un tehnoloģijām, droši nāc uz RTA!
Studējot sastapsi jaukus, motivējošus un pretīmnākošus docētājus, elastīgu studiju grafiku, kā arī neaizmirstamu ārpusstudiju dzīvi! Tev būs iespējas studēt kādā no Eiropas valstīm studentu apmaiņas Erasmus+ programmā, iesaistīties daudzveidīgos radošos un zinātniskos projektos gan Latvijā, gan ārpus tās.
Nelielai ierosmei piedāvāju iepazīties ar Tavu topošo pasniedzēju, profesori Sanitu Martenu un viņas pieredzi darbā ne tikai ar Latvijas, bet arī ārzemju studentiem.
Vai Polija ir pirmā no ārvalstīm, kurā Jūs esat uzaicināta vadīt lekcijas kā viesprofesore?
Nē, tā nav pirmā. Pirmā vieta, kurā es biju uzaicināta strādāt, bija Greifsvaldes Universitāte Vācijā. Tā ir vienīgā universitāte valstī, kurā iespējams apgūt baltu valodas. Profesors S. Keslers (Stephan Kessler) man piedāvāja darbu kā viesprofesorei lietišķajā valodniecībā un sociolingvistikā (2009.-2010.gadā). Es lekcijas vadīju arī sintaksē un pragmatikā. Tie bija baltu valodniecības studenti. Pēc universitātes nelielas reklāmas par mani pieteicās arī tieslietu zinību, ekonomikas studenti, un es viņiem piedāvāju divus kursus angļu valodā.
Kāda ir nozīme dzimtās valodas izkopšanai (saglabāšanai), dzīvojot citā valstī, bērnības un jaunieša vecumposmā?
Ļoti plašs jautājums. Dzimtā valoda diasporā ir etniskā mantojuma valoda. Bērnībā tā ir emocionālā piesaiste, vecāki, runājot dzimtajā valodā ģimenē, pauž savas emocijas. Ja viņi nepāriet uz mītnes zemes valodu, tad emociju gamma ir dabiskāka un precīzāka. Izjūtas gan vārdos izteiktās, gan ķermeņa valodā izteiktais. Tā ir emocionālā piesaiste, saziņa ar bērnu. Jauktajās ģimenēs tās būs abas valodas, gan mammas, gan tēta. Pētījumi pasaulē rāda, ka otrā, trešā valoda palīdz arī citu svešvalodu apguvē (līdzīgi kā ar mūzikas instrumentu apguvi: jo vairāk instrumentu proti spēlēt, jo katru nākamo iemācīties ir vieglāk). Ja ir ielikts labs dzimtās valodas pamats ģimenē, tad bērns klausās, uztver latviski, sāk lasīt latviešu valodā, tas arī atvieglo nākamās valodas apguvi. Dzimtā valoda ir sasaiste ar dzimtu un radiem Latvijā. Man ir bijušas intervijas ar latviešiem, kas dzīvo Vācijā, Norvēģijā, Grieķijā, Spānijā, Īrijā.
Kā Jūs uzskatāt, vai skolotāja prestižs Polijā, Vācijā ir lielāks/ mazāks nekā Latvijā?
Tas ir ļoti sarežģīts un neviennozīmīgi atbildams jautājums. Nesen Poznaņas Universitātē bija konference par daudzvalodību, valodas mācīšanu, kurā piedalījās diezgan liela daļa poļu valodas skolotāju. Pēc kolēģu stāstītā un manām sajūtām(konkrētu faktu man nav), Polijā skolotāja prestižs ir augstāks nekā Latvijā, lai gan Latvijā arī mēs katrs ar jēdzienu prestižs saprotam ko citu.
Vācijā skolotājam, šķiet, ir samērā augsts prestižs kaut gan arī ir liels skolotāju trūkums. Tas varbūt tāpēc, ka Vācijā ir samērā grūti iegūt skolotāja kvalifikāciju, ir diezgan) augstas prasības pedagoģiskajā praksē, diplomdarbu izstrādāšanā. Tajā pašā laikā skolotājiem ir augsts atalgojums, tāpēc gribētāji kļūt par skolotājiem vienalga ir. Augsto prestižu veido arī sociālās garantijas: beztermiņa darba līgums, medicīnas apdrošināšana, nodrošināta pensija, tu esi pasargāts, pēc sešiem nostrādātiem darba gadiem ir iespēja paņemt papildus dažus mēnešus apmaksātu atvaļinājumu. Tas, protams, uzliek par pienākumu to, ka valsts izglītības iestādē strādājošs skolotājs, kuram ir šis īpašais beztermiņa darba līgums ar valsti, nedrīkst, piemēram, streikot. Drīkst to darīt tikai tie pedagogi, kuriem nav šī īpašā statusa, līguma ar valsti, viņiem ir mazāk valsts sociālo privilēģiju, bet tajā pašā laikā lielāka individuālā brīvība.
Ieva Puzirevska, Latviešu valodas un literatūras skolotāja programmas 2.kursa studente
Publicitātes foto