Sanita Lazdiņa: „Integrācija sākas ar mācīšanos, bet mācīšanās sākas ar vēlmi mācīties”

Otrdiena, 7. februāris, 2017
2016. gada nogalē klajā nāca izdevums „Integrācija sākas ar mācīšanos: Latvijas pieredze 21. gadsimtā”, kas 3. februārī tika prezentēts Latviešu valodas aģentūras rīkotajā informatīvajā seminārā par atbalstu latviešu valodas apguvē personām, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība. Rakstu krājuma literārā redaktore un sastādītāja ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) profesore Sanita Lazdiņa.

Grāmatā ir apkopoti teorētiski raksti un praktiskās pieredzes stāsti, kuros dalās dažādu jomu speciālisti, sniedzot atbildes uz jautājumiem, kā sadzīvot „globālajā ciemā” (angļu literatūras profesora Maršala Makluena piedāvātais jēdziens), kā strādāt skolā un kā mācīties valodu? Krājumā ir izlasāms arī S. Lazdiņas raksts par to, kā mācīt valodas klasē, kurā skolēniem var būt gan dažādas dzimtās valodas, gan atšķirīga svešvalodu prasmes pieredze. Izdevumā ir izlasāms arī RTA lektores Solvitas Pošeiko raksts, kurā tiek atklāts pieredzes stāsts par latviešu valodas kā svešvalodas mācīšanu gan Latvijas, gan Ķīnas studentiem.

„Vairākos starptautiskos pētījumos tiek prognozēts, ka nākotnē samazināsies profesiju skaits un nebūs vajadzīgi cilvēki, kas spēj veikt tikai iemācītas darbības. Tāpēc skolotāji šobrīd ir jāsagatavo tā, lai viņi skolēnos attīsta spēju domāt, radošumu, prasmi saskatīt un risināt problēmas, nevis iekalt mācību vielu,” S. Lazdiņa atklāj būtiskākās mūsdienu tendences par skolotāja profesiju, uzsverot, ka jaunizdotais rakstu krājums ir noderīgs gan pedagogiem, gan pedagoģijas studentiem un citiem interesentiem.

Mūsdienās latviešu valodas skolotājam ir būtiska loma sabiedrības integrēšanā/saliedēšanā. Kādam ir jābūt mūsdienīgam latviešu valodas skolotājam?

S. Lazdiņa: – Latviešu valodas skolotājam ir jāmāca latviešu valoda gan caur tehnoloģijām, gan (priekš) nākotnes tehnoloģijām. Kur vēl, ja ne dzimtās valodas stundās, attīstīt prasmi domāt, nevis atražot citu domas un idejas; prasmi kreatīvi izmantot valodu, mācīties tehnisko latviešu valodu, lai aprakstītu jaunus izgudrojumus. Turklāt – paralēli reflektēt par to, ko tu dari/apgūsti, lai mācības notiktu jēgpilni, nevis – skolai vai skolotājam.

Šādu pieeju un saturu mēs piedāvājam arī jaunizveidotajā latviešu valodas skolotāja modulī, kas ir iesniegts ministrijā un apstiprināšanas gadījumā tiks piedāvāts studentiem ar 2017. gada septembri.

Protams, latviešu valodas skolotāja domāšana un atvērtība jaunajam ir pamats arī sabiedrības saliedēšanā. Mācot latviešu valodu, kā atklāj arī šī izdevuma skolotāju pieredzes stāsti, mēs Latvijā iebraukušajiem skolēniem esam kā pirmā pietura, pēc kuras veidojas priekšstats par valsti, cilvēkiem, vērtībām, attieksmēm. Un pirmais, kā raksta pieredzējuši skolotāji, kuri māca latviešu valodu patvēruma meklētāju bērniem vai bēgļiem, ir smaids un harmoniskas, patīkamas klases atmosfēras radīšana. Tikai tad var sākt mācīšanu. Integrācija sākas ar mācīšanos, bet mācīšanās sākas ar vēlmi mācīties. Vēlme nerodas saspīlētā, nelaipnā vidē, kur nav cieņas pret to, kurš mācās.

Izdevums ir vērtīgs palīgmateriāls skolotājiem, kuri strādā ar migrantiem, Vai arī turpmāk tiek plānoti līdzīgi izdevumi vai kursi šajā jomā?

– Jā, izdevums ir izdots metodikas sērijā, jo ir nepieciešama gan latviešu valodas kā dzimtās valodas mācīšanas metodika, gan arī svarīgi ir izzināt – kā mācīt latviešu valodu tradicionālajām Latvijas minoritātēm, kā arī t.s. jaunajiem runātājiem, kas ieradušies Latvijā kā ekonomiskie vai politiskie bēgļi vai vienkārši ir skolēni/studenti, kas izmanto mobilitātes programmas, vai atkal cilvēki, kas ieprecējušies vai dabūjuši darbu Latvijā.

Izdevumā ir stāsti par to, kā strādāt, ja klasē ir musulmaņu bērns: kas ir tas, kas skolotājam būtu jārespektē un kas, kur vajadzētu turēties pie šeit pieņemtajām tradīcijām un vērtībām. Tolerance ir cieņa pret citādo, neuzbāžoties ar savām vērtībām. Tajā pašā laikā ir vispārcilvēciskās vērtības kā, piemēram, cilvēka dzīvība. Ja tā ir apdraudēta, tad manas tolerances robeža ir sasniegta. Es kļūšu netoleranta, jo, lai kā respektētu citādību reliģijās vai kultūrās, vienmēr iestāšos par cilvēka dzīves aizstāvēšanu. To svarīgi ir apzināties arī skolotājam: kad pieļaut brīvdomību un būt tolerantam, bet kad vienmēr iestāties, ja ir runa par vardarbību, neatkarīgi: psiholoģisko vai fizisko.

Cik man zināms, šobrīd līdzīga satura izdevumi netiek plānoti. Savukārt kursiem esam atvērti: ja kādu institūciju vai skolotāju grupu interesē izdevumā piedāvātais saturs, lūdzu, rakstiet vai sazinieties ar Latviešu valodas aģentūru vai arī RTA Mūžizglītības centru.

Kuri būtu tie veiksmīgie piemēri, kas varbūt nav minēti grāmatā, bet ir jau realizēti dzīvē un palīdz skolotāju darbā ar cilvēkiem, kuri apgūst latviešu valodu gan kā pirmo, gan kā svešvalodu.

Ļoti labs jautājums, paldies! Stāsti vienmēr uzrunā. Ne tikai literatūrā vai vēsturē, bet arī izglītībā, žurnālistikā, biznesā u.c. Es izstāstīšu savu stāstu; tas nebūs par latviešu valodu, bet par vidi, kas var veicināt jebkuras valodas mācīšanos un skolotāja milzīgo lomu tajā.

Vienu gadu es strādāju kādā Vācijas universitātē, un līdzi man devās arī mana meita Paula. Oktobrī viņa uzsāka mācības Vācijas skolā, 5.klasē, bez jebkādām vācu valodas priekšzināšanām. Pusgadu Paula mācījās skolā, nerunāja vāciski, bet pēc stundām viņai bija vācu valodas atbalsta individuālās nodarbības. Pavasarī skolā tika rīkota dzimtās valodas pēcpusdiena, kurā bērni ar citu dzimto valodu (ne – vācu) tika aicināti lasīt grāmatas fragmentu no Harija Potera sērijas dzimtajā valodā. Paula arī lasīja. Latviešu valodā. Tās bija apmēram divas minūtes. Pēc tam skolotāja vācu bērniem jautāja: „Vai jūs kaut ko sapratāt?” Viņi atbildēja – nē. Tad sekoja skolotājas komentārs: „Tā, kā jūs jutāties šīs divas minūtes, Paula jutās vairākus mēnešus. Viņai vācu valoda neko neizteica.” Zālē iestājās milzīgs klusums. Bērni domāja…

Intervijas noslēgumā tad man ir retorisks jautājums: vai ir iespējams vēl profesionālāk veicināt izpratni par citādību, sekmēt citās valodās runājošo bērnu iekļaušanos svešā mācību klasē, kā to izdarīja šī skolotāja. Mana atbilde ir – nē. Ar vienu precīzu jautājumu var izraisīt domu kalnu.

Inga Kaļva, RTA Sabiedrisko attiecību nodaļas informācijas speciāliste

Guntas Kļavas foto



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368; RTA paziņojums par personas datu apstrādi.