Autorizēties   |   Reģistrēties

Informācija par zinātnisko grantu "Informācijas sabiedrības izpēte par Sosnovska latvāņa apkarošanu un kaitīgumu Rēzeknes novadā"

Pirmdiena, 19. Decembris
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) 2016. gadā tiek īstenots zinātniskais grants – "Informācijas sabiedrības izpēte par Sosnovska latvāņa apkarošanu un kaitīgumu Rēzeknes novadā" sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību, Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC).

Pētījuma mērķis bija veikt starpdisciplināru pētījumu, kura rezultātā tiks izstrādāts informatīvs materiāls un iegūtas jaunas zināšanas, parādot sabiedrības informētību par Sosnovska latvāņa apkarošanu un kaitīgumu Rēzeknes novadā. Pētījums tika  realizēts laika posmā no 2016. gada februāra līdz 2016. gada decembrim.

Pētījuma zinātniskā granta vadītāja ir vadošā pētniece ekonomikā (agrārā ekonomika) un asociētā profesore Dr.oec. Anda Zvaigzne. Pētījuma zinātniskā granta īstenošanā iesaistītais akadēmiskais personāls:  Dr.oec. Anda Zvaigzne, Dr.biol. Anna Mežaka, Mg.oec. Inta Kotāne. Pētījuma zinātniskā granta īstenošanā iesaistītie studenti: Jūlija Ščeglova, Iveta Kalpiša, Karīna Germane, Jekaterina Čulkova, Jūlija Kirillova.

Pētījuma aktivitāšu paveiktie galvenie rezultāti:
  • Sosnovska latvāņa izplatības novērtējums Rēzeknes novadā;
  • Nozares ekspertu aptauja / intervijas rezultāti;
  • Rēzeknes novada iedzīvotāju aptaujas rezultāti;
  • Sagatavots un publicēts: viens zinātniskais raksts RTA sociālo zinātņu žurnālā „Latgales Tautsaimniecības Pētījumi”; viens informatīvs raksts vietējā novada laikrakstā „Rēzeknes Vēstis”.
Pētījuma noslēgumā plānotie galvenie rezultāti:
  • Tiks sagatavoti un publicēti vismaz divi zinātniskie raksti;
  • Izstrādāts noderīgs informatīvs pētījuma materiāls, kas tiks sagatavots elektroniskajā formātā un nosūtīts Rēzeknes novada pašvaldībai, DAP, LLKC, ZM, kā arī iesniegts RTA.

Zinātniskā granta ietvaros tika apkopota informācija par 33 Sosnovska latvāņa izplatības vietām Rēzeknes novadā, no kurām 16 atradās Rāznas Nacionālajā parkā un 16 – dabas liegumā “Lubāna mitrājs”, kā arī viena teritorija aplūkota dabas parkā “Adamovas ezers”. 2016. gada iegūtie dati tika salīdzināti ar 2012. gadā iegūtajām Sosnovska latvāņa invadētajām platībām, balstoties uz Elīnas Tripānes maģistra darbu “Sosnovska latvāņa izplatība, ietekmējošie faktori un ierobežošana Rāznas Nacionālajā parkā”. Latvijā tiek pārbaudīti Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumi, tomēr praktiski trūkst salīdzināmo rezultātu par tā izplatības dinamiku laika gaitā konkrētās vietās.

Rēzeknes novadā esošajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī ārpus tām Sosnovska latvānis negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, kā arī ainavas vizuālās vērtības, mazinot to estētisko un bioloģisko kvalitāti. Sosnovska latvāņa invāzija Rāznas Nacionālajā parkā vērojama galvenokārt nekoptās, pamestās zemju platībās, kā arī biotopos, kur satopamas īpaši aizsargājamas sugas.

Sosnovska latvāņa audze dabas liegumā “Lubāna mitrājs” 2016. gada jūnijā. Foto: A. Mežaka

Teritorijas pārstāvēja atšķirīgus biotopus – zālāju, ceļmalu, krūmāju, apdzīvotu vietu, mežu, mežmalu, ūdensteces krastu, elektrolīnijas stigu, grāvjmalu, jaunaudzi un ezera krastu. Apsekotajā teritorijās konstatētas septiņas latvāņa ierobežošanas metodes – plastmasas plēve, daļēja nopļaušana, pilnīga nopļaušana, daļēja ceļa rekonstrukcija, uzaršana, krastu stiprināšana, kā arī atsevišķās teritorijās netika pielietota neviena no Sosnovska latvāņa ierobežošanas metodēm. Pētījuma rezultātā konstatēts, ka aplūkotajās teritorijās kopumā 2012. gadā bija 39,15 ha, bet 2016. gadā – 37,27 ha Sosnovska latvāņa segums. 

Jaunās teritorijas, kur 2016. gadā Sosnovska latvānis atrasts pirmo reizi, bija mazāks par teritorijām, kur latvāņa platība samazinājās vai palielinājās. Netika atrasta būtiska atšķirība starp Sosnovska latvāņa platībām 2012. un 2016. gadā. Visvairāk Sosnovska latvānis palielinājies Rāznas nacionālā parka teritorijā (16,23 ha 2012.gadā, bet 18,11 ha 2016.gadā), kur pārstāvēti seši biotopi – zālājs, ceļmala, mežmala, krūmājs, apdzīvota vieta, ūdensteces krasts. Vislielākā jaunā Sosnovska latvāņa teritorija (0,32 ha) atrasta zālāja un krūmāja biotopos, kur netika ierobežota tā izplatība. Vislielākais Sosnovska latvāņa seguma samazinājums (2012. gadā – 2,10 ha, bet 2016. g. – 0,739 ha) konstatēts dabas liegumā “Lubāna mitrājs”, ceļmalā un Lubāna ezera krastā, kur veikti krasta stiprināšanas darbi un daļēja ceļa rekonstrukcija. Ceļmala bija visizplatītākais biotops (20 teritorijās), kur atrasts Sosnovska latvānis 2016.gadā.

Plastmasas plēves segums kā Sosnovska latvāņa ierobežošanas metode izmantota tikai dabas parkā “Adamovas ezers”, apsaimniekojot zālāju platību, kā rezultātā laikā no 2012. līdz 2016. gadam Sosnovska latvāņa platība samazinājās par 84%.

Pēc veiktā pētījuma secināms, lai objektīvi novērtētu Sosnovska latvāņa izplatības telpisko dinamiku, nepieciešams veikt ilglaicīgu monitoringu, vismaz vairāki gadu desmiti. Ceļmalas un zālāji bija visbiežāk invadēti ar Sosnovska latvāni.

Zinātniskā granta ietvaros, ar mērķi noskaidrot viedokli par Sosnovska latvāņa apkarošanas metožu efektivitāti un pielietošanu, kā arī sabiedrības informētības novērtēšanu Rēzeknes novadā, tika veikta nozares ekspertu aptauja/intervija. Eksperti Rēzeknes novada zemju īpašniekiem un apsaimniekotājiem iesaka pielietot augsnes apstrādes metodi, ķīmisko metodi (herbicīdu izmantošanu), bioloģisko metodi (noganīšanu), kombinēto metodi un arī citas metodes (piem., appļaušanu). Tomēr eksperti gandrīz vienprātīgi Rēzeknes novada zemju īpašniekiem un apsaimniekotājiem iesaka pielietot kombinēto metodi, kas vēlreiz apstiprina dotās metodes efektivitāti Sosnovska latvāņa apkarošanā.

Vērtējot ekspertu atbildes saistībā ar sabiedrības informētību par Sosnovska latvāni Rēzeknes novadā var secināt, ka sabiedrība kopumā, kā arī zemju īpašnieki un apsaimniekotāji:
  • atpazīst Sosnovska latvāni dabā, ir pietiekoši informēti par tā kaitīgumu un ir ieinteresēti tā apkarošanā;
  • bieži vien neinformē vietējās, atbildīgās institūcijas par Sosnovska latvāņa esamību savā vai kaimiņu zemju teritorijā;
  • nav pietiekoši informēti, kā apkarot Sosnovska latvāni un neprot izvēlēties pareizas (efektīvākās un lētākās) tā apkarošanas metodes.
Vērtējot sabiedrības informēšanas veidu efektivitāti par Sosnovska latvāņa ierobežošanu un kaitīgumu Rēzeknes novadā, pēc ekspertu domām kā visefektīvākos sabiedrības informēšanas veidus var atzīmēt:
  • tikšanos ar speciālistiem klātienē (sanāksmēs un semināros, pieredzes apmaiņas pasākumi u.c.);
  • rakstus avīzēs un žurnālos;
  • citi (piemēram, informācijas stendi pie latvāņu audzēm ceļmalās, kur cilvēki var brīvi izlasīt pamatinformāciju, LLKC speciālisti izplata informāciju un mutiski konsultē).

Zinātniskā granta ietvaros tika veikta Rēzeknes novada iedzīvotāju aptauja, ar mērķi noskaidrot Rēzeknes novada iedzīvotāju informētību par Sosnovska latvāni, tā kaitīgumu un apkarošanu.

Aptaujas anketas RTA zinātniskā granta pētnieki izplatīja drukātā un elektroniskā formā. Anketas izplatīšanā iesaistījās Rēzeknes novada pašvaldība un pagastu pārvaldes. Aptaujas anketas tika izplatītas visos Rēzeknes novada 25 pagastos un aptaujā piedalījās 749 respondenti.

Iedzīvotāju aptaujas rezultāti parāda, ka nedaudz vairāk kā puse (51,5%) respondentu no  pavisam 749 aptaujātajiem uzskata, ka tiem ir ļoti labas zināšanas par Sosnovska latvāni, savukārt aptuveni trešdaļa (34%) aptaujāto norādījuši, ka drīzāk zina kas ir šis augs, bet tomēr nav pilnīgi droši. Tas nozīmē, ka gan respondentiem, kas atbildējuši ar „drīzāk jā”, gan tiem, kas aptaujā atzina, ka nezina vai drīzāk nezina, kas ir Sosnovska latvānis, būtu nepieciešams šādas zināšanas attiecīgi papildināt vai iegūt.

Iedzīvotāju aptaujā vien 15,4% respondentu ir droši par to, kā rīkoties gadījumos, ja nācies ciest no Sosnovska latvāņa, bet vairāk kā puse respondentu atzīst, ka visticamāk nezinātu kā rīkoties šādā gadījumā.

Iedzīvotāju aptaujā aptuveni trešdaļa respondentu atzina, ka to tuvumā ir ieviesies Sosnovska latvānis, tas nozīmē, ka situācija ir nopietna un jāreaģē ir nekavējoties, lai apturētu šī auga izplatību un iedzīvotāji tiktu informēti par to kā rīkoties gadījumos, kad no šī auga nācies ciest.

Zināšanu papildināšanai par Sosnovska latvāni, iedzīvotājiem pieņemamākais informācijas ieguves veids būtu interneta vietnes, kas ar nelielu pārsvaru apsteidz vēlmi informāciju iegūt bukletu formā. Kā trešais respondentiem pieņemtākais informācijas iegūšanas veids ir raksti avīzēs un žurnālos, savukārt vismazāk saistošais - grāmatu formātā. Līdz ar to var secināt, ka mūsdienu ātrajā un mainīgajā laikmetā  - iedzīvotājiem būtu nepieciešama informācija, kas īsa, kodolīga, ātri iegūstama un viegli pieejama.

Zinātniskā granta pētnieki ir pārliecināti, ka zinātniskā granta rezultāti būs stimuls jauniem pētījumiem (piem., Sosnovska latvāņa apkarošanas metožu aprobācija Latgalē u.c.), projektiem, kā arī valstu administratīvām iestādēm, zemes īpašniekiem un lietotājiem, zinātniekiem, kā arī sabiedrībai kopumā pievērst uzmanību risināt problēmas, kas saistītas ar ne tikai Sosnovska latvāņa, bet arī ar citu invazīvo augu sugu izplatību dabā un to apkarošanu.

Raksts izstrādāts ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas zinātniskā granta pētniecībai "Informācijas sabiedrības izpēte par Sosnovska latvāņa apkarošanu un kaitīgumu Rēzeknes novadā" finansiālu atbalstu.

RTA zinātniskā granta

pētnieku grupa



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2016 © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368;
Jautājumus un ierosinājumus sūtiet uz helpdesk@rta.lv