Latviešu valodas un valodniecības vēsturi tagad ir iespējams iepazīt interaktīvi tīmeklī

Otrdiena, 19. Aprīlis
Mūsdienu izglītībā nozīmīgu vietu ieņem tiešsaistes mācību materiāli un palīglīdzekļi, kas ikvienam ir brīvi pieejami jebkurā laikā un vietā, ja vien ir digitālā ierīce (dators, planšete, mobilais telefons) un piekļuve tīmeklim. Šādi materiāli ļauj pedagogiem mācību procesu padarīt interesantāku, daudzveidīgi variējot ar darba formām un informācijas avotiem, savukārt skolēniem, studentiem un jebkuram interesentam – nostiprināt esošās zināšanas un uzzināt kaut ko jaunu interaktīvā veidā vai ātri atrast nepieciešamo informāciju.

Latviešu valodas aģentūra (LVA), apzinoties nepieciešamību pēc zinātniski pamatotiem un uzticamiem latviešu valodniecības apguves materiāliem, 2013. gadā aicināja humanitāro jomu speciālistus sagatavot materiālu par latviešu rakstu valodas izveidi un valodniecības attīstību, kas būtu paredzēta interaktīvai lietotnei. Elektroniskais mācību palīglīdzeklis „Latviešu valodniecības attīstība: informatīvi izglītojoša elektroniskā karte” jeb īsāk „Lingvistiskā karte” tika pabeigts 2016. gadā. Tā īstenotāji – SIA „Maplant” kopā ar 10 latviešu valodniekiem (E. Trumpu, B. Laumani, D. Marku, I. Šuplinsku, V. Ernštreitu, S. Rapu, I. Pūteli, A. Frīdenbergu, A. Kazakeviču) zinātniskā vadītāja un redaktora profesora P. Vanaga vadībā.

Kā lietotnes „Lingvistiskā karte” (http://www.lingvistiskakarte.lv) pārskatā norāda zinātniskais redaktors P. Vanags: „Projekta saturs ir plašs gan laika, gan telpas ziņā. Latviešu valodas dotumi fiksēti kopš 13. gs. līdz pat šodienai, pētnieki par latviešu valodu ir interesējušies gan Latvijā, gan daudzviet citur pasaulē, svarīgi notikumi arī bijuši dažādās zemes malās. Projekta saturs ir plašāks par šauro izpratni „latviešu valodniecība”, jo ietver arī latgaliešu rakstu valodas rašanos un attīstības aprakstu. Turklāt nav atstāti novārtā vēl vienas Latvijas valodas – lībiešu valodas – vēstures un pētniecības fakti, kaut arī tradicionāli tā ir „somugristikas” sastāvdaļa. Tādējādi mēģināts aptvert dažādus valodas un valodniecības vēstures aspektus, kas gadsimtos veidojuši un arī patlaban veido mūsdienu latvieša etnisko un lingvistisko identitāti.”

Pagaidām „Lingvistiskajā kartē” ir ievietotas 230 satura vienības – tās izkārtotas pasaules kartē (ģeogrāfiski), laika joslā (hronoloģiski) un tradicionāli alfabēta secībā. Materiālu papildina gan ērti pieejami literatūras avoti un ilustratīvais materiāls (audio un video teksti, attēli, valodas piemēri). Lietotne ir unikāla ar to, ka šķirkļos ir ievietotas tīmekļa saites uz daudziem pirmavotiem, piemēram, digitalizētām laikrakstu publikācijām par latviešu valodu un valodniecību, senām vārdnīcām, valodniecības žurnāliem un rakstu krājumiem, runas un rakstu valodas korpusiem. Tādā veidā lietotnes lasītājs vienkopus var atrast plaši izvērstu informāciju par valodniecības jautājumiem, skatot gan rakstu pieminekļus, gan to lingvistisko aprakstu. Mācību materiāla lietotājam noderīgs ir arī šķirkļa beigās koncentrētā veidā apkopotais izvēlētā valodnieka, izdevuma vai notikuma nozīmīgākais devums latviešu valodniecības attīstībā. Savukārt mācību ekskursijām lietderīgi ir septiņi tematiskie tūrisma maršruti Latvijā, kas ļauj iepazīt valodniecības un kultūras attīstībā nozīmīgas vietas: valodnieku dzīves faktus u. c. interesantus lingvistiskos notikumus.

Pašlaik beidzies „Lingvistiskās kartes” izstrādes pirmais posms. Satura vienību skaits tiks papildināts, lai aptvertu arī to materiālu, kas pagaidām ir palicis neaplūkots. Tā kā valodniecības un valodas attīstības process ir nepārtraukts, šāda veida izstrādnes ir kontinuitīvas: nepieciešamība paplašināt un padziļināt karti ar jauniem faktiem vienmēr būs aktuāla. Tomēr arī pašlaik „Lingvistiskā karte” lasītāju ieved pietiekami pabeigtā un interesantā valodas un valodniecības pasaulē.

Šobrīd ir veiksmīgi noslēdzies „Lingvistiskās kartes” prezentāciju cikls Latvijas augstākajās izglītības iestādēs, izstrādātāji saņēmuši pozitīvas atsauksmes un pateicības vārdus, arī ieteikumus turpmākai lietotnes satura papildināšanai. Piemēram, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas maģistra studiju programmas „Filoloģija” studente cer, ka „laika gaitā vismaz daļa informācijas būs pieejama arī angļu vai krievu valodā, jo ne-latviski runājošajiem/lasošajiem cilvēkiem arī būtu liela interese un vēlme izzināt vairāk par mūsu dzimto valodu”.

LVA, lietotnes autoru kolektīvs un tehniskie izstrādātāji vēl pedagogiem, studentiem un skolēniem aizraujošu ceļojumu laikā un telpā, izmantojot „Lingvistisko karti”!

Vairāk informācijas par „Lingvistisko karti” meklējiet LVA mājaslapā http://valoda.lv.

Informāciju sagatavoja Latviešu valodas aģentūras

projektu koordinatore Solvita Pošeiko

Māra Justa foto

 



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368;
RTA paziņojums par personas datu apstrādi. Jautājumus un ierosinājumus sūtiet izmantojot RTA palīdzības dienestu