Globālajā pasaulē just reģionālo identitāti

Trešdiena, 9. decembris
Oktobrī Rēzeknes Augstskolas profesore un Reģionālistikas zinātniskā institūta vadošā pētniece Sanita Lazdiņa Nīderlandē tikās ar Stendena Universitātes un Frīzu Akadēmijas, kas abas atrodas Frīzlandes reģiona pilsētā Leuvardenā (Leeuwarden), pārstāvjiem, lai pārrunātu aktualitātes par jauna Erasmus+ projekta pieteikuma plānošanu un trīs dienu laikā iepazītu mācību procesu Frīzlandes reģionā.

Jāuzsver, ka jaunais projekts, kas saistīts ar atbalsta mehānismu meklēšanu skolotājiem, kuri strādā ar multilingvāliem bērniem, tiek gatavots kopā ar septiņām valstīm un izvērtēšanai tiks iesniegts 2016. gada martā.

Trīs dienu garumā potenciālā projekta dalībniekiem bija iespēja ne tikai diskutēt universitātē, bet arī iziet no akadēmiskās telpas uz reālo valodu lietojuma vidi, apmeklējot skolas un citas organizācijas un tādā veidā iepazīstot klātienē to vidi, kuru viņi kā zinātnieki ir pētījuši vai grasās pētīt. Ja parasti ārzemēs zinātnieku tikšanās un sarunas notiek konferenču formā telpās, tad šajā reizē tā bija lieliska pieredze realitātē aplūkot patieso valodas situāciju.

Sākumā pētnieki strādāja pie projekta mērķu formulēšanas, satura plānojuma, pienākumu sadales – ja projekts tiks akceptēts, ko katra valsts varētu darīt. Paralēli šim darbam projektā iesaistītie dalībnieki apmeklēja arī piecas pilsētas un lauku pamatskolas, kurās tiek realizēta trilingvālā izglītība, proti, mācību process notiek trīs valodās, – vietējā reģiona frīzu valodā, holandiešu valodā un angļu valodā. Šādas programmas Nīderlandes Frīzlandes reģionā tiek realizētas jau vairākus gadus. Te jāakcentē, ka frīzu valoda kā papildvaloda tiek mācīta tieši šajā reģionā (gluži kā latgaliešu valoda Latgalē).

Televīzija veicina reģionālās valodas apguvi

„Apmeklējām reģionālo frīzu televīziju. Tas bija ļoti interesanti. Televīzija frīzu valodā raida katru dienu vienu stundu, galvenokārt ziņas. Valsts piešķir līdzekļus (šobrīd gan tie ir samazināti, bet nemainīgs līdzekļu fonds ir palicis izglītības programmām), jo televīzijā bez ziņām, bet ne katru dienu, tiek gatavotas un skatītājiem piedāvātas arī izglītības programmas,” stāsta S. Lazdiņa. Viņa uzsver, ka šīs programmas ir daudzveidīgas un dinamiskas – ēterā tiek aicināti skolēni no dažādām skolām, kur tiek apgūta frīzu valodu, viņi piedalās konkursos, piemēram, noteiktā laikā saliekot vienu un to pašu vārdu trīs valodās. „Tādā veidā frīzu valoda reģionālajā televīzijā tiek padarīta atraktīva, un bērniem ir prieks spēlēties. Valodas apguve ir jāsaista ar vieglumu, prieku, tā nedrīkst būs smagnēja,” uzsver valodniece. „Televīzija ienes ideju par trilingvālu skolu, popularizē to sabiedrībā, un skolēni tiek rosināti pievērsties gan starptautiskai valodai (angļu), gan arī nacionālajai (holandiešu) un reģionālajai valodai (frīzu).”

Interesanti, ka, veidojot izglītības programmas, televīzija gatavo arī mācību materiālus – darba lapas, kas tiek ievietotas televīzijas mājas lapā. Mājas lapā piedāvātos materiālus skolotāji var uzreiz izmantot stundās, tos no virtuālās vides pārnesot uz interaktīvo tāfeli, līdz ar to nevajag materiālus izdrukāt. „Izglītības apguves procesā iesaistītās puses – mediji, skolotāji, skolēni, vecāki – ir savstarpēji saistītas, un tā ir laba ideja, kā televīzija var stiprināt mediju lomu, veidot sasaisti ar izglītības sfēru,” saka pētniece.

Par reģionālo valodu un tās saglabāšanu

Redzot, kādi pasākumi tiek veikti, lai saglabātu frīzu valodu, šķiet, ka šī reģionālā valoda ir pilnībā pasargāta, jo tai ir gan reģionālās valodas statuss, gan valsts piešķirts finansējums, trilingvālas skolas, televīzijas atbalsts. Tomēr uzrunātie frīzi atzinuši, ka viss neesot tik stabili un ideāli, kā izskatās.

„Mums šķiet, ka valodas politiku valstī veido ministrijas. Bet valodas politika tiek veidota arī individuālajā sfērā – ģimenē, izlemjot, kurā valodā runāt mājās, kurā – ārpus u.tml. Uzreiz nāk prātā tas, ko pēdējā laikā esmu pētījusi par valodas politiku, – ka valodas politika tiek veidota divos virzienos – ‘no apakšas uz augšu’ (top-down) un ‘no augšas uz leju’ (bottom-up). Nīderlandes kontekstā redzam, ka tā politika ir – ‘no augšas uz leju’, no plānošanas valdības līmenī līdz valodas lietotājam. Lai arī valodas pārvaldība jeb menedžments attiecībā uz frīzu valodu ir ļoti attīstīti, tas vienalga negarantē, ka reģionālā valoda nav apdraudēta, jo sociolingvistiskā situācija ir tāda, ka lielākā valoda vienmēr izstumj mazāko valodu. Savukārt Latgales situācijā ir otrādi – nav tik izteikta ‘no augšas uz leju’ vērstā valodas politika, bet ir skaidri redzamas šīs iezīmes no apakšas uz augšu – daudzās aktivitātes, kas tiek īstenotas, ir skolu, augstskolu, pilsētu vai novadu, pagastu pašvaldību iniciētas,” saka valodniece.

Tāpat S. Lazdiņa uzsver, ka maldīgs ir priekšstats par to, ka, ja viss būtu sakārtots ‘no augšas uz leju’, tad gan viss būtu kārtībā. Tad nu rodas jautājums – ko darīt, lai šī mazā valoda netiktu izstumta, lai tā dzīvotu. Jāsaka, ka uz šo jautājumu precīzi atbildējis Frīzlandes televīzijas direktors, sakot, ka nevajag par to tik daudz runāt, bet vajag darīt. „Zinātniekiem gribas pētīt, rakt, bet tikmēr valoda var nomirt. Tāpēc būtiski ir nevis runāt, bet darīt. Darīt viegli, jo valodas nesēji ir jaunā paaudze, tāpēc svarīgi, lai valodu viņi iepazīst it kā rotaļājoties,” saka S. Lazdiņa.

Īsteno CLIL pieeju jeb trilingvālas skolas

Frīzlandē ir daudz trilingvālu skolu, bet tām nav viena konkrēta mācību modeļa. Skolās mācības notiek holandiešu valodā, bet, piemēram, atsevišķi mācību priekšmeti divas reizes nedēļā pēcpusdienā tiek mācīti frīzu valodā, savukārt citā pēcpusdienā – angļu valodā. Te parādās jaunā CLIL (Content and Language Integrated Learning) jeb valodas un satura integrētas mācīšanās metode, kad, mācot attiecīgo priekšmetu, tiek mācīta arī valoda.

Ja skolēni mācās trīs valodās, viņi iegūst plašāku skatījumu uz pasauli, iepazīst kultūru specifiku. Te jāakcentē, ka mācību procesa laikā attiecīgās valodas viņi lieto arī praktiski, piemēram, frīzu valodā raksta vēstules saviem draugiem internetā, stāstot, ko dienā ir darījuši. „Ja skolēns neredz, kur uzreiz šo valodu var izmantot, tad viņam zūd jēgpilna mācīšanās. Tādā veidā frīzi parāda – tu vari uzrakstīt vēstuli frīzu valodā kādam draugam Nīderlandē un būt oriģināls vai arī angļu valodas pēcpusdienā – vēstuli draugam Austrālijā. Turklāt šie draugi nav izdomāti, jo vietnē school.net ir piereģistrējušās daudzas skolas. Vajag radīt nepieciešamību, situācijas jau pašas mācību stundas laikā, kāpēc būtu jāmācās konkrētā valoda,” saka pētniece.

Būtiska nozīme ir arī lingvistiskajai ainavai

  1. Lazdiņa stāsta, ka Leuvardenā, ko var salīdzināt ar Rēzekni, ielās maz dzird frīzu valodu, gandrīz neredz arī uzrakstus šajā valodā. „Par to diskutējām mūsu tikšanās laikā, kolēģus pārliecināju, ka mācāmies ne tikai skolā, bet arī konkrētā, autentiskā vidē. Viņi bija pateicīgi par mūsu pieredzi un teica, ka nekad nebūtu iedomājušies, ka frīzu valodā uzraksti varētu būt ar tādu simbolisku nozīmi, veicinot valodas prestižu” atceras valodniece. „Brīnišķīga pieeja ir skolās, kur ir redzami uzraksti trīs valodās – frīzu, holandiešu un angļu valodā. Ja pie sienas ir pulkstenis, tad zem tā būs nosaukums trīs valodās, ja ziepju trauks – tā nosaukums trīs valodās u.tml. Skolās skolu lingvistiskā ainava ir izteikta, jo pie sienām ir šie uzraksti, un skolēni mācās arī starpbrīžos, savukārt ārpus skolas tas nav tik ļoti redzams.”

Pieredzes apmaiņa allaž ir noderīga. Arī pēc šī brauciena S. Lazdiņai ir radušās daudzas vērtīgas atziņas un idejas, ko varētu realizēt arī Latgalē. „Radās pārliecība, ka esam uz pareizā ceļa, ka Eiropā ir kopīga šī ideja – globālajā pasaulē just reģionālo identitāti. Tas ir jādara nepiespiestā veidā. Smagums ir uz skolotāju pleciem – tā ir aisberga neredzamā puse, savukārt redzamajai pusei ir jābūt atraktīvai, lai uzrunātu skolēnu. Iespējams, ka šādi modeļi – trilingvālā skola vai CLIL pieeja, kad priekšmeta mācīšanā integrējam vairākas valodas, – būtu izmēģinājuma vērti arī mūsu kontekstā,” atzīst S. Lazdiņa.

Valodniece atgādina, ka svarīgi ir vairāk darīt, nevis runāt, jo, ja dara, tad viss notiek. Runāšana ir vajadzīga ideju apspriešanas un lēmumu pieņemšanas brīdī, bet tai ir jābūt paralēlai ar darbošanos.

Inga Kaļva, SAN informācijas speciāliste

1.foto – Trīs zvaigznes un uzraksts, ka šī ir trīsvalodīga skola, ir ieraugāms pie ieejas trilingvālās mācību iestādēs

2., 3.foto – Trilingvālās skolās ir redzami uzraksti trīs valodās – frīzu, holandiešu un angļu valodā, kas palīdz bērniem arī starpbrīžos apgūt valodas. Ja pie sienas ir pulkstenis, tad zem tā būs nosaukums trīs valodās, ja ziepju trauks – tā nosaukums trīs valodās u.tml.



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368; RTA paziņojums par personas datu apstrādi.
Jautājumus un ierosinājumus sūtiet izmantojot RTA palīdzības dienestu