Dzersi Niklāvos – būs brangi zirgi!

Svētdiena, 6. Decembris
Latvijā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem ir sastopami 346 Niklāvi, kā viens no vārdiem divu vārdu savienojumā Niklāvs ir izvēlēts 129 reizes. Populārākie vārdu savienojumi ir Niks Niklāvs (15) un Niklāvs Jānis (6). Niklāva dienā – 6. decembrī – vārda dienu svin arī Niki, Nikolaji un Nikolas. Rēzeknes Augstskolā šobrīd studē 5 Nikolaji. Sveicam vārda dienas gaviļniekus!

Personvārdu pētnieka Gunnara Treimaņa skaidrojums vārdam Niklāvs ir šāds –„Talantīgs, atskabargains, mazliet vulgārs, skeptisks. Kaut gan labprāt ielaižas pārgalvīgās afērās.” (3)

Latviešu gadskārtā Niklāva dienu atzīmē kā zirgu un vistu aizbildņa dienu. To sauc arī par Miklāvu, Nikolaju. Dažviet Niklāva dienā nodarbojās arī ar kurmju dzīšanu, lai gan citādi šī agrārā ieraža saistās ar pavasara svinamajām dienām.

Miklāvā uz gaļas žāvējamā iesma jāapjāj mājas robeža, pēc kam iesms atrociņis jāiemet otras mājas daļā, lai kurmji iznīkst. /LTT 21818 Plāņi/

Nikolaja diena ir zirgu diena. Šinī dienā zirgiem silē iebēra auzas un tad nokāva gaili, un tā asinis tecināja uz auzām, lai zirgi ēd. /Mucukalns, Stende./

Otra augsta svētku diena mums ir sv. Niklāvs, sestā decembrī. Tā diena tikpat svēti svinama kā Bārbalas diena (skati to), bet priekš zirgiem un vistām (laikam gan tādēļ zirgiem kāvuši gaili). /No Kolkas jūrmalas. „Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām.” 1852. IV. Aizliegts izd./

Ar gaiļa kaušanu var noburt arī citiem zirgu laimi: Miklāva vakarā pirms divpadsmitiem jānokauj gailis kāda cita stallī (kuram nu grib noburt) un ar gaiļa asinīm jānosmērē zirgiem zobi, tad tam zirgi nepadodoties. /LFK 189, 457.-Jaunlaicene/

Savukārt kāda interesanta tradīcija vēsta, ka Nikolāvā vajagot vīriem iet uz krogu dzert un sperties, tad labi kumeļi izdodas. /LKF 14, 29,23. – Valka/

Lai zirgi nākamajā gadā būtu veseli un spēcīgi, lībiešu pusē ievēroja darba aizliegumus. Bija aizliegts jebkāds darbs ar asiem rīkiem – sievietēm šūšana un lāpīšana, vīriešiem ādas apstrādes darbi, kam nepieciešams īlens, jo pretējā gadījumā zirgi vasarā izdurtu acis. Nedrīkstēja arī vērpt, lai zirgi nesāktu klibot.

Lībiešiem (latviešiem gan nē) Niklāva diena bija arī astronomiskās ziemas sākums un Niklāva nakts bija visgarākā nakts, kurā pat ērglis nokrīt no koka, nevarēdams rītu sagaidīt. Tāpat kā latvieši, arī lībieši Niklāva dienā upurēja gaili, lai zirgi labi padotos.  Tā kā upurējamā putna kaušana notika agri no rīta un paslepus, tad bērniem, kas modās vēlāk, deva ēst jau izvārītu putnu gaļu un apgalvoja, ka tā esot no koka galotnes nokritušā ērgļa gaļa. Lībiešiem bija ieraža ķircināt bērnus, lai tie Niklāva dienas priekšvakarā ietu uzmanīt krītošo ērgli. (5)

Niklāva dienas priekšvakarā (5.decembra vakarā) staigāja arī ķekatās. Lai izlūgtos veiksmi zirgu lietās, bija paradums vienu puisi ieģērbt zirga maskā, kuru tad pārējie vadāja apkārt pa ciema saimēm. Tādējādi Barbaras diena un Niklāva diena veidoja vēl vienu sieviešu – vīriešu svētku pāri līdzās Meteņiem un Pelnu dienai, kā arī Mārtiņiem un Katrīnām. (5)

Maskotie gājieni ir pazīstami arī Eiropā. Vācijā, piem., šīs dienas galvenā maska ir pats Svētais Nikolajs. Svētais Nikolajs ir bijis Mirras bīskaps un dzīvojis 4.gadsimtā. Viņš ir bijis ļoti labsirdīgs un palīdzējis nabagajiem. Par viņu ir saglabājusies leģenda, saskaņā ar kuru, viņš esot slepeni iedāvinājis, iemetot to pa logu istabā, zelta naudu trīs jaunu nabadzīgu meitu pūram, tā paglābdams meitas no apkaunojuma. Šķiet, ka šīs leģendas iespaidā vēlāk Svētais Nikolajs pārtop par Santa Klausu un Ziemassvētku dāvanu iznēsātāju bērniem Eiropā un Amerikā. Sv. Nikolajs nodzīvoja garu mūžu, visu laiku palīdzot nabadzīgiem ļaudīm, un nomira 6.decembrī, varbūt tieši tāpēc dažās Eiropas valstīs dāvanas bērni saņem 6.decembrī, nevis 25.decembrī, kā tas ir pieņemts pie mums Latvijā.

Stāsta Ilze, kura Nīderlandē dzīvoja vairākus gadus un šogad atgriezās Latvijā: „Nīderlandē Sv. Nikolaju sauc par Sinterklāsu. 5. decembra vakarā bērni atstāj pie kamīna savas kurpītes, kurās 6.decembra rītā var atrast atstātās dāvaniņas. Sinterklāsam ir palīgi – balts zirdziņš, kuram kurpēs atstāj pa burkānam, un Melnie Pēteri (Zwarte Piet), kuri patiesībā nav nemaz melni, bet gan tādi nomūrējušies, lienot pa skursteni, lai ieliktu dāvanas bērnu kurpītēs. Tradicionāli dāvanās ir pepernootjes (piparriekstiņi – līdzīgi cepumiņi piparkūkām) un šokolādes burts. Sinterklāss ar palīgiem Nīderlandē ierodas ar kuģi jau novembra beigās un tad tiekas ar bērniem, dala pepernootjes un saldumus. Arī dzīvojot Latvijā, joprojām svinam Nikolaja (Sinterklāsa) dienu pēc Nīderlandes tradīcijām. Par latviešu Niklāva dienu man nekas nav zināms.” (7)

Šķiet, ka Niklāva diena arī latviešiem drīz asociēsies ar Santa Klausu (Svēto Nikolaju) kā dāvanu devēju bērniem, nevis Niklāvu kā zirgu un vistu aizbildni. Vai Tu jau saņēmi savu dāvaniņu?

Meldra Gailāne,

akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Filoloģija” 1.kursa studente

 

 

Izmantotie avoti

  1. Līdeks, O. (1991). Latviešu svētki. Latviešu svinamās dienas: Latviešu folkloras krātuve.Rīga: Scientia, 240 -241.lpp.
  2. Olupe, E. (1992). Latviešu gadskārtu ieražas: Avots. Rīga, 306 -307.lpp.
  3. http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/personvardu-datu-baze/?id=137&query=nikl%C4%81vs&page=1 – skat. 11.30.2015.
  4. http://www.eleison.lv/sveetie/viiri/sveetitaji/Nikolajs_brinumd.htm- skat. 02.12.2015.
  5. http://www.livones.net/folklora/?raksts=8816 – skat. 02.12.2015.
  6. http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/nikolaj.htm - skat. 02.12.2015.
  7. Stāstītāja Ilze van Eck – saruna vētulēs portālā draugiem.lv – 11.30.2015 – 02.12.2015

Paraksti foto:

  1. foto – Sv.Nikolajs (Sinterklaas) ierodas pie Nīderlandes bērniem
  2. foto – Sv. Nikolaja atstātās dāvanas Nīderlandē

 



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368;
RTA paziņojums par personas datu apstrādi. Jautājumus un ierosinājumus sūtiet izmantojot RTA palīdzības dienestu