Autorizēties   |   Reģistrēties

Svētā Barbara – artilēristu aizgādne!?

Piektdiena, 4. Decembris
4. decembrī vārda dienu svin Barbaras. Barbara no grieķu valodas nozīmē - unikāla, neatkārtojama, spēcīga, eksotiska, noslēpumaina. Barbara ir „ļoti rets vārds. Ir noteikta un stingra. Barbarai bieži draud vientulība, jo pārāk askētiska ir viņas daba! „ /G.Treimanis/

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā ir 103 Barbaras, savukārt kā viens no diviem (vai vairākiem) vārdiem Barbara ir izvēlēta 57 reizes.

Saka, ka mīļam bērnam daudz vārdu, tā Barbaru latviešu folklorā sauc arī par Bārbariņu, Bārbanu, Bārzbalu, Bārbi, Bērbalu, u.tml. Īpatnēji ir tas, ka svinamdienu kalendārā Bārbalas tiek nosauktas atsevišķi – 25. aprīlī, tomēr folklorā Barbaru dažreiz sauc arī par Bārbalu un tāpat atzīmē 4.decembrī trīs nedēļas pirms Ziemassvētkiem.

Barbara ir cieši saistīta ar leišu Birutu, arī lībieši ir svinējuši Barbaras dienu. Uzskata, ka Barbara ir aitu un govju, kā arī kazu aizbildne. Šī diena ir sieviešu diena, kurā meitas gāja ķekatās – maskotos gājienos, lai nodrošinātu aitu saimes labklājību. Ķekatniecēm bija īpaši masku tērpi un viņu uzvedībā tika akcentēta aitu imitēšana un maģiska jēru, kuri taisījās dzimt ziemā un pavasarī, ietekmēšana. Parastākais apģērbs bija uz kreiso pusi apgriezts aitādas kažoks, astei izmantoja virves gabalu vai slotu, kaklā – ganību zvanus, starp kājām – ar salmiem piebāztus cimdus, uz galvas – auna ragus. Pēc ķekatnieku apģērba krāsas (piemēram, melnas, baltas, pelēkas, raibas) vajadzēja izskatīties arī dzimstošo jēru kažokiem, savukārt ķekatnieku no slotas izveidotai astei vajadzēja nodrošināt jēru astes kuplumu.

Barbaras dienas ķekatnieces dauzīja kājas un spieķus pret grīdu, tādā veidā atdarinot aitu nagu klaudzēšanu, blēja un vēlēja veiksmi aitu audzēšanā:

Stropp! mani jēriņi,
Stropp! kazlēniņi;
Pats arī stropēju
Bārbanu vakarā! (Līdeks, 239)

Savukārt, gani tupus lēkāja pa istabas klonu, sita ar rokām pa reizei pie ceļiem, pie sāniem un pie galvas, teikdami:

Strumpi, mani jēriņi,
Strump’ kazlēniņi:
Es pats strumpāju
Ķekatu vakaru. (LD 1880)

Barbaras dienā nedrīkstēja neko mājās strādāt. Stingri bija noliegts darboties ar asiem priekšmetiem, jo tā, saskaņā ar ticējumu, varēja izdurt jēriem acis un tie piedzimtu akli, kā arī bija noliegta jebkura darbošanās ar vilnu vai dziju - nedrīkstēja aust, adīt, šūt, zeķes vai cimdus lāpīt. Vienīgais asais priekšmets, ar kuru bija atļauts darboties, bija dzirkles, jo – Bārbaliņas dienā (4.dec.) aitas jācērpj, lai tām augtu laba kupla vilna. /K.Jansons, Plāņi./ Šajā dienā drīkstēja strādāt mežā.

Lai nodrošinātu labības un dārzeņu ražu nākamajā gadā, šajā dienā vārīja dažādus ieražu ēdienus, starp kuriem bagātīgi bija visāda veida labība, pākšaugi un dārzeņi. Vārīja arī klimpas, kuras vajadzēja ēst, metot pa divām mutē, lai jēri dzimst pa divi gabali uzreiz.

Svētās Barbaras dienu atzīmē arī kristīgā pasaule. Svētā mocekle Barbara dzīvoja un cieta imperatora Maksimiāna (305 – 311 m.ē.) valdīšanas laikā. Viņas tēvs bija bagāts un ietekmīgs cilvēks Feniķijas Iliopoles pilsētā (tagadējā Sīrija). Agri palicis par atraitni, viņš visu savu pieķeršanos koncentrēja uz savu vienīgo meitu, kura bija ļoti skaista, tāpēc tēvs viņu ieslodzīja tornī, kur dzīvoja tikai Barbara un viņas pagānu audzinātāji un skolotāji, lai meiteni pasargātu no kristiešu ietekmes. Tomēr jauniete, vērojot brīnišķīgo pasauli sev apkārt, saprata, ka to varēja būt radījis tikai Dievs, un nolēma veltīt savu dzīvi Dieva iepazīšanai un pavadīt to jaunavībā. Viņas tēvs par to ļoti sadusmojās, nolēma Barbaru dažādām mocībām un beigās nocirta savai meitai galvu.

Svētā Barbara skaitās arī artilērijas aizbildne. Šīs dienas atzīmēšana iesākās 15.gadsimtā Spānijā un vēlāk tradīcija izplatījās citās valstīs. Latvijā šie svētki un to nozīme kļuva zināmi gluži nejauši, kad Norvēģijas karaļa vizītes laikā Rīgā 1997. gadā par to esot ieminējušies latviešu artilēristu satiktie norvēģu kolēģi. No tā laika Barbaras dienu atzīmē arī Latvijas artilēristi.

Toties Vācijā un Austrijā Barbara tiek uzskatīta par kalnraču aizbildni.

Ir liela izvēle, kā svinēt Barbaras dienu – kā aitu, kazu un govju aizbildni, kā Svētās Barbaras mocekles piemiņas dienu, vai arī kā artilēristu un kalnraču aizbildnes dienu. Kā šo dienu svinēsi Tu?

Meldra Gailāne

Akadēmiskās bakalaura programmas “Filoloģija” 1.kursa studente

Izmantotā literatūra un avoti:

  1. Līdeks, O. (1991). Latviešu svētki. Latviešu svinamās dienas: Latviešu folkloras krātuve. Rīga: Scientia.
  2. Olupe, E. (1992). Latviešu gadskārtu ieražas: Avots. Rīga
  3. Barbara http://www.personvardi.lv/skaidrojumi/barbara/ - skat. 25.11.2015
  4. Barbara http://www.pmlp.gov.lv/sakums/statistika/personvardu-datu-baze/?id=137&query=barbara – skat. 25.11.2015
  5. Bārbalas diena (4.dec.) http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/bard.htm - skat. 25.11.2015
  6. Barbara, Niklāvs un Ziemassvētki http://www.livones.net/folklora/?raksts=8816 – skat. 25.11.2015
  7. Lielmocekle Barbara un mocekle Iliopoles Juliānija (4. dec.) http://www.eleison.lv/sveetie/sievas/Barbara_lielmoc.htm - skat. 25.11.2015
  8. Svētās Barbaras diena http://www.mil.lv/lv/Personalsastavs/Kultura_tradicijas/Tradicijas/Sv_Barbaras_diena.aspx - skat. 25.11.2015
  9. Pēteris Ziemelis: Svētās Barbaras diena ir nozīmīga Latvijas armijas tradīcija. http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/vestures_liecinieks/peteris-ziemelis-svetas-barbaras-diena-ir-nozimiga-latvijas-armijas-tradicija.d?id=42877806 – skat. 25.11.2015
  10. Artilēristi kopj tradīcijas http://www.diena.lv/arhivs/artileristi-kopj-tradicijas-10874495 - skat. 25.11.2015


Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2016 © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368;
Jautājumus un ierosinājumus sūtiet izmantojot RTA palīdzības dienestu