Ārkārtas situācijas jēdziena izpratne normatīvajā regulējumā

Ceturtdiena, 30. aprīlis
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas īstenotā Eiropas Reģionālās attīstības fonda Dr. iur. A.Gaveikas Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta „EIROPAS SAVIENĪBAS ĀRĒJO ROBEŽU DROŠĪBA, LATVIJAS IEKŠĒJĀ DROŠĪBA” projekta ietvaros tika veiktas konsultācijas „Ilonas Bulgakovas advokātu birojā” par ārkārtas situāciju starptautiskā un nacionālā normatīvā regulējuma ietekmi un nozīmi Valsts robežsardzes darbībā.

Ārkārtēju stāvokli var skatīt gan kā teorētisku jēdzienu, gan kā juridisku terminu. Zinātnieku grupa M.Andersona vadībā 20.gs. 90.gadu sākumā secināja, ka notikušas kardinālas izmaiņas valstu iekšējās un ārējās drošības jomā, kur var izdalīt vairāku veidu drošības apdraudējumus: militāros, politiskos, sociālos, ekonomiskos, ekoloģiskos un citus draudus. ANO, apskatot 36 pasaules valstu konstitūcijas, secināja, ka apstākļus ārkārtējā stāvokļa ieviešanai var iedalīt 7 grupās: 1) ārējs apdraudējums; 2) pilsoņu karš, sacelšanās; 3) publiskas kārtības un miera pārkāpumi; 4) valsts konstitucionālās iekārtas apdraudējums; 5) dabas katastrofas; 6) valsts vai tās tautsaimniecības apdraudējums; 7) īpaši svarīgu ekonomikas vai valsts pārvaldes nozaru darbības pārtraukumi. Draudus valsts stabilitātei var izraisīt vispārējās kriminogēnās situācijas saasināšanās un korupcijas problēmas, kurām ir vistiešākā ietekme uz valsts drošību. Šādos gadījumos ārkārtējo tiesisko režīmu klasifikācija ir būtiska no tiesībsargājošo iestāžu (policijas) pilnvaru aspekta, jo, piemēram, starptautiskās tiesības paredz policijas darbiniekiem turpināt veikt tiesiskās kārtības uzturēšanas pienākumus kara un okupācijas gadījumā, bet okupācijas vara nedrīkst uzdot policijas darbiniekiem veikt citus pienākumus, kaut arī ANO paredz iespējas šīs organizācijas dalībvalstīm lietot arī militāru spēku, kā arī veikt citus pasākumus starptautiskā miera un drošības uzturēšanai un atjaunošanai.  

Ar 2008.gada ES Padomes lēmumu „krīzes situācija” tika definēta kā jebkura situācija, kad dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pastāv noziedzīgs nodarījums, kas rada nopietnu tiešu fizisku apdraudējumu personām, īpašumam, infrastruktūrai vai iestādēm šajā dalībvalstī, jo īpaši situācijas, kas saistītas ar terorisma apkarošanu. Ar 2008.gada ES Padomes lēmumu paredzēta savstarpējās palīdzības sniegšana ar īpašām intervences vienībām (special intervention units), kuras tiks veidotas no tiesībsargājošo iestāžu resursiem, izmantojot tās krīzes situāciju novēršanai. Vārdu krīze parasti lieto ekonomiskās, politiskās, enerģētiskās un humanitārās krīzes gadījumos, kas var arī neradīt pēkšņus un būtiskus apdraudējumus. Latvijas normatīvajos aktos jēdzienam „krīze” nav vienota definējuma valsts un sabiedrības apdraudējuma kontekstā.

 Pēcdoktorantūras pētnieks Dr. iur. A.Gaveika

 



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368;
RTA paziņojums par personas datu apstrādi. Jautājumus un ierosinājumus sūtiet izmantojot RTA palīdzības dienestu