Comunity policing jēdziens Valsts robežsardzes darbībā

Sestdiena, 30. maijs
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas īstenotā Eiropas Reģionālās attīstības fonda Dr. iur. A.Gaveikas Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta „EIROPAS SAVIENĪBAS ĀRĒJO ROBEŽU DROŠĪBA, LATVIJAS IEKŠĒJĀ DROŠĪBA” projekta ietvaros tika veiktas konsultācijas „Ilonas Bulgakovas advokātu birojā” par labas pārvaldības un demokrātijas principu piemērošanu Valsts robežsardzes darbībā.

Valsts pārvaldes galvenais mērķis ir regulēt attiecības sabiedrībā tā, lai tiktu izpildītas visas valsts funkcijas, kas vai nu tiek uzticētas kādam jau pastāvošam orgānam, vai arī tās realizēšanai tiek radīts speciāls valsts varas orgāns. Tiesībsargājošā valsts funkcija ir viena no pastāvīgajām valsts funkcijām, kurai piemīt patstāvība, vienveidība un stabila atkārtojamība, un valstij ir tiesības uz policejisku darbību visos tajos gadījumos, kad privātie spēki, kaut arī var kaut ko izdarīt, bet tikai kaut ko, un nepietiekami. Mūsdienās tiesībsargājošo iestāžu darbā arvien lielāka ietekme ir community policing jēdzienam, ar ko jāsaprot uz sabiedrību un problēmu risināšanu vērsts policijas darbs, kas atbilst demokrātiskas valsts pārvaldes principiem un tiek realizēts stingri saskaņā ar likuma prasībām, ievērojot cilvēktiesības un profesionālās ētikas normas, balstoties uz plašu sabiedrības atbalstu un sabiedrībai pieņemamā veidā. Community policing ir attiecināms ne tikai uz policiju, bet arī uz jebkuru policejisku iestādi, t.sk. arī Valsts robežsardzi, kuras darbība arī vērsta uz sabiedrības un atsevišķu personu aizsardzību pret apdraudējumiem (aizsardzība pret briesmām - Gefahrenabwehr). Kā specifisku parādību Latvijas valsts pārvaldes sistēmā jākonstatē 9 policejiskas institūcijas ar vairāk kopīgām, nekā atšķirīgām pazīmēm, kur ne visām institūcijām ir pilnvaras visās policejiskās darbības sfērās, jo ar likumu katrai institūcijai ir noteiktas savas kompetences. Uzdevumu un pienākumu neskaidrais norobežojums likumos starp šīm institūcijām, terminoloģijas dažādība likumos var radīt būtiskas problēmas darbības mērķu sasniegšanā un darbības efektivitātē Latvijā.

Valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana pēc būtības ir tiesībaizsardzības funkcija.

Patstāvīgu robežkontroles institūciju kā atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu pastāvēšana balstās uz visai plašu un specifisku policejisku uzdevumu apjomu tajās ES valstīs, kurās ir sauszemes ārējās robežas un galvenokārt sauszemes robežu robežkontroles uzdevumu lielā īpatsvara dēļ, kas noteikti jāņem vērā pie jaunā Robežsardzes likuma izstrādes.

 Pēcdoktorantūras pētnieks Dr. iur. A.Gaveika



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368;
RTA paziņojums par personas datu apstrādi. Jautājumus un ierosinājumus sūtiet izmantojot RTA palīdzības dienestu