Autorizēties   |   Reģistrēties

Viedokļi par Andrejdienas pasākumu

Trešdiena, 2. Decembris
27. novembrī Rēzeknes Augstskolā notika literāri muzikālais Andrejdienas pasākums. Apmeklētāji dalās savās emocijās un iespaidos par dzirdēto un redzēto.

Velga Rieksta („Filoloģija”, 3.kurss): „Andrejdienas apmeklēju pirmo reizi. No vienas puses, tas bija gan kā pienākums apmeklēt, gan arī interesants pasākums. Patika tas, ka bija ne tikai prozas, dzejas lasījumi, bet arī spēles. Manuprāt, Oskara Orlova darbi ir interesanti. Pati dzeju nerakstu.”

Ilze Ostrovska (skolniece): „Šo pasākumu apmeklēju pirmo reizi. Pirms tā piedalījos konkursa „Muna sāta, škola, pogosts/piļsāta 1917. – 2015. godi” noslēgumā. Man šeit patika pozitīvie cilvēki un viņu enerģija. Dzeju, kuru lasīja, bija interesanti paklausīties. Pati gan dzeju nerakstu un neesmu rakstījusi līdz šim.”

Ginta Vītola (RA absolvente): „Šī jau būs trešā reize, ja nemaldos, kā apmeklēju Andrejdienu. Iepriekšējos gadus es šo pasākumu apmeklēju, jo te piedalījās mani draugi un studiju biedri, kuri lasīja savu dzeju. Un viena no šīm meitenēm tagad kļuvusi par slavenu dzejnieci. Savukārt pirms diviem gadu es jau pati biju kā dalībniece Andrejdienās – iejutos zīlnieces lomā kopā ar savu kursa biedreni, zīlējām nākotni apmeklētājiem un visiem ļoti patika, tika atklāts arī jauns zīlēšanas veids. Pēdējos gados ar literatūru esmu uz Jūs, bet kad es biju maza, sākumskolā rakstīju dzeju, bet, nākot uz šiem pasākumiem, ir doma kādreiz pašai atsākt rakstīt un atsvaidzināt savu talantu.”

Violeta Jašina („Filoloģija”, 3.kurss): „Kopš mācos jau trešo gadu Rēzeknes Augstskolā, šī ir otrā reize, kad apmeklēju Andrejdienas.  Pasākumu apmeklēju lielākoties tāpēc, lai dzirdētu gan pieredzējušo, gan jauno autoru lasījumus. Patika tas, ka oficiālajā daļā tika panākta arī publikas iesaistīšanās, piemēram, bija spēles un atrakcijas. Visvairāk no runātājiem saistīja Annas Rancānes un Līgas Čeveres lasījumi.

Tad, kad ir brīvs laiks, iedvesma, tad sanāk, teiksim tā, spontāni kaut ko uzskricelēt, bet tas gan man vairāk ir nenopietni nekā nopietni.” 

Ēriks Zeps: „Kauns atzīties, bet tikai divās Andrejdienās esmu bijis. Parasti es te vairāk dodos, kad ir jāspēlē un kaut kas jādara, jāstrādā, un tāpēc pārsvarā darbs ir darbs. Bet es atceros – vienreiz sagadījās, ka es biju Kultūras namā koncertzālē, un tur pie galdiem tika izspēlētas precības, bet tieši no tās reizes iespiedās atmiņā kopumā tā jaukā nepiespiestā gaisotne. Personīgi tas ir tas, ko es daru ikdienā, – dziedu un spēlēju.”

Agita Papkova („Tiesību zinātne”, 4.kurss): „Andrejdienas apmeklēju otro reizi. Pēc iespējas cenšos apmeklēt visus RA pasākumus, ja ir brīvs laiks, kāpēc gan to neizmantot lietderīgi, baudot kultūru, klausoties dzeju? Šogad atnācu tieši tāpēc, ka pagājušajā gadā, apmeklējot šo pasākumu pirmo reizi, tas atstāja labu pirmo iespaidu un jaukas emocijas. Man šis pasākums patīk ar savu īpašo auru un noskaņu, nevaru izdalīt kādu atsevišķu pasākuma daļu, kas man patiktu visvairāk.

Visbiežāk laikam esmu lasījusi tieši Imanta Ziedoņa radīto dzeju un epifānijas. Tāpēc, neskatoties uz to, ka es nevienu dzejnieku neizceļu kā sev vismīļāko, varētu teikt, ka Imants Ziedonis arī ir viens no maniem biežāk lasītajiem latviešu dzejniekiem. Bet, ja godīgi, ar dzejas lasīšanu pēdējā laikā īpaši neaizraujos, mani vairāk piesaista citi daiļliteratūras veidi. Ir bijis periods, kad pati rakstīju dzeju un stāstus.

Man patika daži no Andrejdienu dalībniekiem un novēlu viņiem, lai radošā dzirksts un mūza nepamet viņus arī turpmāk.”

Līga Čevere (RA absolvente, Andrejdienu dalībniece): „Andrejdienas apmeklēju jau kopš pašiem to pirmsākumiem, kad sāku studēt Rēzeknes Augstskolā, tā varētu būt kāda piektā vai pat sestā reize. Sākumā apmeklēju šo pasākumu, jo tas bija obligāts mums kā filoloģijas studentiem, pēc tam man iepatikās, un pati sāku to apmeklēt, jo uzstājos. Pati vairāk rakstu prozu. Nākot uz šejieni, klausos jaunos dzejniekus, vērtēju, kā viņi uzstājas.

Šodien atnācu, lai piedalītos ar savu jaunāko prozas darbu, kas gan vairāk uzskatāma par dzejasprozu. Šajā darbā nav konkrētas tēmas, tas vairāk ir atkarīgs no manām tā brīža izjūtām.”

Edīte Husare: „Ja godīgi, tad Andrejdienu apmeklēju pirmo reizi. Tā kā pašlaik dzīvoju Rēzeknē, bija iespēja ierasties uz šo pasākumu, jo interese par to ir bijusi, tikai nesanāca apmeklēt. Diezgan daudz pārzinu latgaliešu literatūru un tās autorus, bet šoreiz bija arī tādi autori, par kuriem nebiju dzirdējusi un kuri mani ļoti pārsteidza. Bija arī autori, par kuriem zināju no grāmatām, tad šoreiz bija iespēja ieraudzīt viņus klātienē.

Pašai vislabāk patika Oskara jeb Raibā proza, par ko skatītāji sākumā sabalsoja, tieši viņa jaunā grāmata patīkami iepriecināja. Līga Čevere, kura ieguva galveno Āksta cepuri, bija mans favorīts numur divi, līdz ar to esmu pavisam priecīga, ka skaitāmpantiņš apstājās pie Līgas, lai viņa kļūtu par uzvarētāju. Pirms kāda laika pati esmu rakstījusi dzeju, rakstu arī šobrīd, bet tie gan vairāk ir lietišķi raksti – kā relīzes. Manuprāt, katrs agrāk vai vēlāk ir pievērsies dzejas rakstīšanai.”

Ausma Sprukte (RA maģistra studiju programma „Filoloģija”): „Pirmo reizi Andrejdienas apmeklēju, kad mācījos vidusskolas pēdējās klasēs. Tad man bija 16 – 17 gadi, šodien man ir 23 gadi un esmu maģistra studiju programmas 2. kursa studente, tādēļ var teikt, ka man ir diezgan liela pieredze gan kā dalībniekam, gan kā zīlniecei un skatītājam.

Man patīk, kā pasākumā sadarbojas gan mūziķi, gan literāti, gan šajā gadā – arī skolēni. Andrejdiena notiek novembrī, kas ir gada tumšākais laiks, kad ir mistika, noslēpumi, tāpat arī pārdomu laiks.

Ar literatūru saikne man ir ļoti cieša, jo studēju filoloģiju jau piekto gadu, būšu maģistrs, un arī pati kādreiz rakstīju dzeju, piedalījos dažādos domrakstu konkursos, daudz lasu. Tas ir mans lauciņš un dzīvesceļš.”

RA Sabiedrisko attiecību nodaļa

Māra Justa foto



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2016 © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368;
Jautājumus un ierosinājumus sūtiet izmantojot RTA palīdzības dienestu