Robežsardzes likuma aktualitātes

Pirmdiena, 30. Marts
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas īstenotā Eiropas Reģionālās attīstības fonda Dr. iur. A.Gaveikas Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta „EIROPAS SAVIENĪBAS ĀRĒJO ROBEŽU DROŠĪBA, LATVIJAS IEKŠĒJĀ DROŠĪBA” projekta ietvaros tika veikta Robežsardzes likuma aktualitāšu analīze un ietekme uz Valsts robežsardzes kā valsts pārvaldes iestādes darbību un attiecīgas informācijas sagatavošana iekļaušanai monogrāfijā vienlaicīgi konsultējoties ar kolēģiem Valsts robežsardzē un tās struktūrvienībās un projekta sadarbības partneri Valsts robežsardzes koledžu.

Pētījuma projekts „ES ārējo robežu drošība, Latvijas iekšējā drošība” Nr.1.1.1.2./VIAA/1/16/127 (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pēcdoktorantūras pētnieks Dr.iur. A.Gaveika)

Līdz 2020.gadam Robežsardzes likumā noteikto pilnvaru (uzdevumi, tiesības un pienākumi) skaits kopš 1999.gada ir pieaudzis no 29 līdz 60, kas liecina par krasu VRS kompetences paplašināšanos. Robežsardzes likuma 15.pantā „Robežsargu tiesības” ir noteiktas ne mazāk kā 27 tiesības, bet 15.1 pantā „Robežsargu tiesības ievietot aizturētās personas pagaidu turēšanas telpā” – 8 tiesības. Vārda „tiesības” lietošana vairākām tiesību normām nepiešķir pietiekami saistošu juridisko spēku, jo vārds „tiesības” šajā gadījumā dod zināmu izvēles brīvību pildīt vai nepildīt noteiktas darbības. Robežsardzes likums līdztekus iestādes funkcijām, uzdevumiem, iestādes un amatpersonu kompetencēm un pilnvarām nosaka arī iestādes darbības principus.

Analizējot Robežsardzes likumā noteikto principu saturu, jāsecina, ka no 11 Administratīvā procesa likuma noteiktajiem vispārējiem tiesību principiem tikai četri principi līdzīgi vai identiski ir noteikti Robežsardzes likumā - privātpersonu tiesību ievērošana; vienlīdzība, tiesiskums, likuma atrunas princips, kas attiecas gan uz valsts robežu šķērsojošām personām, gan aizturētajiem nelegālajiem imigrantiem un patvēruma meklētājiem. Līdz ar to ir apšaubāma nepieciešamība Robežsardzes likumā dublēt Administratīvā procesa likumā noteiktos tiesību principus, kuri turklāt daļēji atkārto Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos valsts pārvaldes principus un pat Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektā paredzētos principus (vienlīdzības, tiesiskuma, nevainīguma, procesuālā taisnīguma principi).

Robežsardzes likumā būtu jāiekļauj vispārīgie valsts pārvaldes principi: humānisma princips, diskriminācijas aizlieguma un taisnīguma princips; cilvēktiesību un pamatbrīvību sekmēšanas un ievērošanas princips, kas īpaši uzsvērti ES Pamattiesību hartā un attiecīgajā tiesu praksē, un VRS darbībai raksturīgie speciālie valsts pārvaldes iestādes principi, kas izriet no  Šengenas acquis pielietošanas principiem un citu valstu robežkontroles institūciju darbības principu pieredzes: godprātības un labticības (pacta sunt servanda) princips; VRS darbības atklātības un sabiedrības palīdzības princips; VRS darbības metožu un resursu racionālas izmantošanas un efektivitātes princips. VRS vispārējo un iestādes darbības speciālo principu regulējums ir nekvalitatīvs, un līdz ar to tā pārzināšana un izprašana VRS darbībā ir nepietiekama. ES ārējo robežu robežkontrolē VRS amatpersonas dienestā pārsvarā balstās uz tiesību normām, nevēršot pietiekamu uzmanību tiesību principu piemērošanai, par ko īpaši spilgti liecina tiesu prakse.

Pēcdoktorantūras pētnieks Dr. iur. A.Gaveika



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368;
Jautājumus un ierosinājumus sūtiet izmantojot RTA palīdzības dienestu