Latvijas Republikas pierobežas teritoriju režīmu tiesiskais regulējums pie sauszemes ārējām robežām un tā ietekme uz juridisko praksi

Ceturtdiena, 30. Janvāris
(Mobilitāte no 24.02.2020. līdz 28.01.2010. Rīgā „Ilonas Bulgakovas advokātu birojā”: normatīvā regulējuma un juridiskās prakses izpēte turpmākai normatīvā regulējuma pilnveidei tiesībsargājošo iestāžu daarbā).

Pētījuma projekts „ES ārējo robežu drošība, Latvijas iekšējā drošība” Nr.1.1.1.2./VIAA/1/16/127 (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pēcdoktorantūras pētnieks Dr.iur. A.Gaveika)

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas īstenotā Eiropas Reģionālās attīstības fonda Dr. iur. A.Gaveikas Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta „EIROPAS SAVIENĪBAS ĀRĒJO ROBEŽU DROŠĪBA, LATVIJAS IEKŠĒJĀ DROŠĪBA” projekta ietvaros tika veikta Latvijas Republikas pierobežas režīma starptautiskā un nacionālā normatīvā regulējuma un juridiskās prakses izpēte pamatojoties uz informāciju un materiāliem, kas iegūti mobilitāšu pasākumos gan Valsts robežsardzes struktūrvienībās, gan „Ilonas Bulgakovas advokātu biroja” praksē un citur.

Latvijas sauszemes ārējās robežas jēdziens balstās uz valsts robežas drošību un neaizskaramību kā vienotu tiesisku sistēmu, kuras pamatā ir valsts robežas un pierobežas teritoriju režīmu savstarpēji cieši saistītu noteikumu kopums, un tas skar vismaz divu kaimiņvalstu jurisdikciju. Valsts robežas režīms ir starptautiska līguma priekšmets.

Šengenas konvencijas 39.panta normas par sadarbību neietekmē jau noslēgtus vai turpmākus divpusējus līgumus starp Šengenas konvencijas dalībvalstīm un to kaimiņvalstīm, pieļāvuma formā paredzot pierobežas teritoriju iespējamību gan pie ES ārējām, gan iekšējām robežām, kaut gan tās režīms Šengenas acquis netiek konkrēti un strukturēti regulēts. Katras ES dalībvalsts kompetencē ir pierobežas teritoriju režīmu noteikšana.

Šengenas robežu kodekss konkrēti nedefinē pierobežu, kaut arī šāds termins tiek lietots un tieši attiecas uz robežuzraudzību, tādējādi netieši paredzot, ka starp robežšķērsošanas vietām un dalībvalsts teritorijas dziļumā var būt teritorija, kurā tiek veiktas robežuzraudzības funkcijas. Turklāt Kodeksa preambulas 8.punktā paredzēti kritēriji un sīki izstrādāti noteikumi, kas reglamentē kontroli robežšķērsošanas vietās un uzraudzību, kas savukārt ir iespējams, īstenojot konkrēti noteiktus režīma noteikumus un attiecīgo institūciju kompetenci šajā jomā.

Valsts robežas nelikumīga šķērsošana, kas skar tikai vienu valsts robežas režīma kārtību - kārtību, kādā personas un mantas šķērso valsts robežu, no 2013.gada ir kvalificējama kā kriminālpārkāpums. Savukārt atbildība par citiem valsts robežas režīma pārkāpumiem 2013.gadā no LAPK ir izslēgta, bet Krimināllikumā nav iekļauta, izņemot vienīgi atbildību par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kas attiecināma tikai uz vienu valsts robežas režīma sistēmas daļu – personu robežšķērsošanu.

Robežuzraudzības veikšana saistīta ar plašu teritoriju kontroli, kur sadarbībai ar vietējiem iedzīvotājiem ir ārkārtīgi svarīga loma. Normatīvais regulējums, kas sekmētu šādu sadarbību, nav attīstīts, bet aprobežojas ar atsevišķiem epizodiskiem operatīvās darbības pasākumiem. Nepieciešama robežsarga palīga institūta ieviešana ar Robežsardzes likuma regulējumu pēc analoģijas ar policijas darbinieka palīga institūtu.

Pēcdoktorantūras pētnieks Dr. iur. A.Gaveika



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368;
Jautājumus un ierosinājumus sūtiet izmantojot RTA palīdzības dienestu