Šodien – Katrīnas diena!

Trešdiena, 25. Novembris
Personvārds „Katrīna” cēlies no „Katarīna”, kas savukārt no grieķu valodas vārda „katharios” ar nozīmi ‘tīrs’. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā ir 3587 Katrīnas. Rēzeknes Augstskolā studē trīs Katrīnas, kas šodien svin savus vārda svētkus. Īpaši sveicieni vieslektorei Katrīnai Abrickai!

Kristīgā baznīca Katrīnas dienu ieviesa par godu moceklei Katrīnai, kas dzīvojusi Aleksandrijā 4.gadsimta sākumā, ieceldama to svēto kārtā. Sinajā ir izveidota kulta vieta Svētajai Katrīnai. Eiropas tradīcijā Katrīna ir kļuvusi par rokdarbnieču, mežģīnu audēju patronesi Anglijas teritorijā, savukārt Francijā Katrīna ir aizbildne modistēm un šuvējām.

Latviešu tradīcijās Katrīna ir ierindojusies lopu patronu grupā, līdztekus cūku Tenim, govju Māršaviņai, zirgu Ūsiņam u.c., kļūdama par kazu un aitu aizbildni. Katrīnas dienas ieražu un ticējumu visvairāk veltīts aitām, un galvenās rūpes ir par aitu labklājību.

Zirgu Ūsiņš, govju Mārja,
Aitu Anniņa, cūku Teniss, kazu Katrina,-
Tie kustoņu gādnieciņi. (29202-1)

Ne pirms, ne Katrīnas dienā nedrīkst ne vien cirpt aitas, bet arī strādāt ar vilnu, jo naktī pirms Katrīnas dienas aitas ejot baznīcā.

Līdzās Katrīnas dienai, kas ir visbiežāk lietotais šīs dienas nosaukums (visā Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē, retāk - Latgalē) vietumis sastopami arī pātrveidoti nosaukumi: Trīnes diena vai Katriņa (Latgalē, Krustpilī, Valkas, Valmieras un Madonas apriņķos).

Katrīnas un Mārtiņi ir dienas, ar kuriem izbeidzas daudzi sezonas lauku darbi. Tradicionālie masku gājieni, kas aizsākušies Mārtiņos, turpinājās arī Katrīnas dienā. Meitas (bet gājuši arī puiši un vecas mātes) esot pārģērbušās un staigājušas apkārt, dabūdamas ēdamas lietas, vilnu un linus. Šādus ķekatniekus dažkārt esot saukuši par kūjiniekiem.

Mòrtiņam veizis pynu,
Aukļiņis darinavu;
Lai Katriņa vozavósi
Bosóm kòjiņóm. (33245-1)

Tautasdziesmās Katrīna tiek pelta, apveltot viņu ar tādiem ne pārāk glaimojošiem epitetiem kā „badmira, „bada cūka”, „bada mice”, „palaidnīte”, „ragana” u. tml., tādā veidā uzsverot, ka Mārtiņi ir bagātāki un lielāki svētki. Katoļiem ap Katrīnas dienu sākas adventes gavēņa laiks. Katrīnas dienai ir ciešs sakars ar Andreja dienu. Ja Katrīnas dienā salstot, tad Andreja dienā līšot lietus un otrādi.

Kad Katrīnas dienā laiks kūst, tad ziema būs silta.(13214)
Ja Katrīnas dienā laiks salst, tad visa ziema būs auksta. (13215)

Katrīnas dienā galdā tika celti vistas un aitas gaļas ēdieni, kam bija rituāla nozīme – aitu labklājības nodrošināšana. Tāpat tika ēstas klimpas, jo tad „esot krietni jēri”.

Lai visām Katrīnām ir izdevusies diena un jautra svinēšana!

Izmantotā literatūra:

Līdeks, O. (1991). Latviešu svētki. Latviešu svinamās dienas: latviešu folkloras krātuves.Rīga: Scientia. 230.-232.lpp.

Olupe, E. (1992) Latviešu gadskārtu ieražas. Rīga: Avots. 293.-297.lpp.

Siliņš, K. (1990) Latviešu personvārdu vārdnīca. Rīga: Zinātne. 192.-193.lpp.

Katrīnas diena. http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/katr.htm, sk. 19.11.2015.

Krišjāņa Barona dainu skapis.http://www.dainuskapis.lv/meklet/katr%C4%ABna, sk. 19.11.2015.

Personvārda apraksts „Katrīna”. http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/personvardu-datu-baze/personvarda-apraksts.html?name=35786, sk. 19.11.2015.

Ligija Purinaša,RA studiju programmas „Filoloģija” 2. kursa studente



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368;
RTA paziņojums par personas datu apstrādi. Jautājumus un ierosinājumus sūtiet izmantojot RTA palīdzības dienestu