Autorizēties   |   Reģistrēties

Ārkārtējo režīmu tiesiskā regulējuma izpēte valsts robežas drošības jomā

Pirmdiena, 17. Jūnijs
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas īstenotā Eiropas Reģionālās attīstības fonda Dr. iur. A.Gaveikas Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta „EIROPAS SAVIENĪBAS ĀRĒJO ROBEŽU DROŠĪBA, LATVIJAS IEKŠĒJĀ DROŠĪBA” projekta ietvaros tika veikta ārkārtējo režīmu normatīvā regulējuma un juridiskās prakses izpēte pamatojoties uz informāciju un materiāliem, kas iegūti mobilitāšu pasākumos Valsts robežsardzes struktūrvienībās, pie sadarbības partnera Valsts robežsardzes koledžā, Ilonas Bulgakovas advokātu birojā, konferencēs un citur.

Pētījuma projekts „ES ārējo robežu drošība, Latvijas iekšējā drošība” Nr.1.1.1.2./VIAA/1/16/127 (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pēcdoktorantūras pētnieks Dr.iur. A.Gaveika)

Ārkārtējo režīmu tiesiskā regulējuma izpēte ir aktuāla sakarā ar mūsdienu izaicinājumiem terorisma un starptautiskās noziedzības apkarošanā un valstu suverenitātes un teritoriālās vienotības saglabāšanā hibrīdkaru un citu agresīvu darbību apstākļos. Ārkārtējo režīmu tiesiskais regulējums tiek pētīts valstu robežu drošības un valstu iekšējās drošības aspektā. Pētījumā izmantotas juridiskās analīzes metode pētot tiesiko regulējumu ārkārtējo režīmu jomā Latvijā un ES, vēsturiskā metode pētot tiesiskā regulējuma attīstību 21.gadsimtā un empīriskā jeb aprakstošā metode apskatot juridisko praksi un zinātnieku atziņas pētījuma jomā. Pētījuma rezultātā var nonākt pie vairākiem secinājumiem:

  1. ES normatīvais regulējums paredz, ka krīzes situācijas saistītas ar cilvēku noziedzīgu darbību un to sekām. Gan ES, gan Latvijas divpusējos līgumos ar kaimiņvalstīm, gan nacionālajā normatīvajā regulējumā lielākoties tiek lietots jēdziens „ārkārtējā situācija”, bet tas nav paredzēts Latvijas Satversmē.
  2. Ārkārtējās situācijas jēdziens harmoniski klasificētā veidā būtu jāiekļauj Šengenas acquis  (Šengenas tiesību kopumā), jo ārkārtējās situācijas var skart ne tikai tiesībsargājošo iestāžu, bet arī citu subjektu intereses un kompetences, un tām bieži vien ir pārrobežu raksturs.
  3. Bruņots konflikts attiecināms uz kara darbību vai militāru konfliktu, kura gadījumā ir piemērojams izņēmuma stāvoklim atbilstošs tiesiskais režīms. Lai panāktu vienveidīgu interpretāciju jēdzieniem „iebrukums”, „bruņots iebrukums”, „bruņots konflikts”, „robežincidents”, nepieciešama attiecīga šo jēdzienu klasificēšana ES tiesībās vai nacionālajās tiesībās.
  4. Ņemot vērā ārkārtējo situāciju izpausmju daudzveidību, nepieciešama ārkārtējo situāciju sistematizācija pa jomām vienā normatīvajā aktā, piemēram, likumā „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” divos pamatveidos: ārkārtējās situācijas katastrofu gadījumā un ārkārtējās situācijas tiesiskās kārtības jomā, attiecīgi nosakot kompetentu institūciju uzdevumus, vadības, rīcības, sadarbības mehānismu un nodrošinājumu. Nepieciešams paredzēt arī ārkārtējās situācijas valsts robežas drošības un migrācijas jomā, kas var rasties uz valsts robežas vai tās tuvumā.

Pētījumā tika izmantotas atziņas, kas izriet no Rietumeiropas un Austrumeiropas tiesībzinātnieku darbiem, atziņas, kas izriet no Latvijas un Eiropas Savienības normatīvā regulējuma izpētes  un attiecīgā normatīvā regulējuma piemērošanas prakses

 Pēcdoktorantūras pētnieks Dr. iur. A.Gaveika



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2016 © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368;
Jautājumus un ierosinājumus sūtiet izmantojot RTA palīdzības dienestu