Autorizēties   |   Reģistrēties

Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas tiesiskais regulējums

Piektdiena, 14. Jūnijs
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas īstenotā Eiropas Reģionālās attīstības fonda Dr. iur. A.Gaveikas Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta „EIROPAS SAVIENĪBAS ĀRĒJO ROBEŽU DROŠĪBA, LATVIJAS IEKŠĒJĀ DROŠĪBA” projekta ietvaros tika veikta Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas starptautiskā un nacionālā normatīvā regulējuma un juridiskās prakses izpēte pamatojoties uz informāciju un materiāliem, kas iegūti mobilitāšu pasākumos Valsts robežsardzes struktūrvienībās, it sevišķi Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldē, pie sadarbības partnera Valsts robežsardzes koledžā, pie Baltkrievijas kolēģiem un citur.

Pētījuma projekts „ES ārējo robežu drošība, Latvijas iekšējā drošība” Nr.1.1.1.2./VIAA/1/16/127 (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pēcdoktorantūras pētnieks Dr.iur. A.Gaveika)

Pētījuma tēma ir aktuāla sakarā ar mūsdienu izaicinājumiem nelegālās imigrācijas, kontrabandas, terorisma un starptautiskās noziedzības apkarošanā un valstu suverenitātes un teritoriālās vienotības saglabāšanā hibrīdkaru un citu agresīvu darbību apstākļos. Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas tiesiskais regulējums tiek pētīts valsts robežas drošības un divu kaimiņvalstu iekšējās drošības aspektā. Pētījumā izmantotas juridiskās analīzes metode pētot abu kaimiņvalstu tiesisko regulējumu robežas un pierobežas teritoriju režīmu jomā Latvijā un Baltkrievijā, vēsturiskā metode pētot tiesiskā regulējuma attīstību 20. un 21.gadsimtā un empīriskā jeb aprakstošā metode apskatot juridisko praksi un zinātnieku atziņas pētījuma jomā.

Starp Latviju un Baltkrieviju 1994.gadā noslēgtajā līgumā par valsts robežas noteikšanu  aprakstītā valsts robeža posmā no Daugavas līdz Latvijas, Baltkrievijas, Krievijas robežas krustpunktam (“Draudzības kurgānam”) pamatā atbilst 1920.gada Miera līguma 3.pantā paredzētajai robežai, kas savukārt veido apmēram 30 % no 1920.gadā noteiktās Latvijas – Krievijas robežas. Ar Latvijas - Baltkrievijas Robežlīgumu Miera līguma 3.pants attiecīgajā daļā spēku zaudēja, jo ne Latvija, ne Baltkrievija nekad savstarpējās attiecībās nav skārušas jautājumu par to, ka Baltkrievijai varētu būt saistošs 1920.gada Latvijas – Krievijas Miera līguma 3.pants tajā daļā, kas skar abu valstu robežas uz Baltkrievijas tiesību pēctecības pamata, t.i., notikusi abpusēja ar klusuciešanu panākta vienošanās, ka valstis neuzskata Baltkrieviju par Krievijas Federācijas un PSRS tiesību pēcteci attiecībā uz Latvijas – Krievijas 1920.gada Miera līguma 3.panta daļu. Ar Latvijas – Baltkrievijas Robežlīgumu netika izdarītas Latvijas teritorijas izmaiņas, kā arī netika apstrīdēts Latvijas – Baltkrievijas Robežlīgums, līdz ar to tā turpmākā analīze nav nepieciešama (MK Atbildes raksts LR Satversmes tiesai lietā Nr.2007-10-0102, 3.6.3.punkts). Kaut gan atsevišķi baltkrievu vēsturnieki uzskata, ka pašreizējos Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas novados agrākos laikos pārsvarā dzīvojuši baltkrievi  (Інстытут беларускай гісторыі і культуры. Как менялись границы беларуси в XX веке. Pieejams: http://inbelhist.org/?p=2834).

Pētījumā tika izmantotas atziņas, kas izriet no Latvijas un Baltkrievijas tiesībzinātnieku darbiem, atziņas, kas izriet no Latvijas un Baltkrievijas normatīvā regulējuma izpētes  un attiecīgā normatīvā regulējuma piemērošanas prakses Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes darbībā. Pētījuma rezultāti tika prezentēti Lietuvas Republikas Mikola Romerisa Universitātes Kauņas Publiskās drošības akadēmijas rīkotajā starptautiskajā konferencē, kas bija veltīta sabiedriskās drošības un robežu drošības jautājumiem.

 Pēcdoktorantūras pētnieks Dr. iur. A.Gaveika



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2016 © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368;
Jautājumus un ierosinājumus sūtiet uz helpdesk@rta.lv