Autorizēties   |   Reģistrēties

Izglītojošs seminārs Valsts robežsardzes personālam

Trešdiena, 20. Februāris
Pētījuma projekts „ES ārējo robežu drošība, Latvijas iekšējā drošība” Nr.1.1.1.2./VIAA/1/16/127 (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pēcdoktorantūras pētnieks Dr.iur. A.Gaveika)

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas īstenotā Eiropas Reģionālās attīstības fonda Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta projekta „EIROPAS SAVIENĪBAS ĀRĒJO ROBEŽU DROŠĪBA, LATVIJAS IEKŠĒJĀ DROŠĪBA” ietvaros 2019.gada 20. februārī notika izglītojošs seminārs ar Valsts robežsardzes amatpersonām, kuras studē 2.līmeņa rofesionālās augstākās izglītības studiju programmā „Robežasardze”. Ar semināra dalībniekiem notika diskusija par notikušās aptaujas rezultātiem un nozīmi robežsargu rofesionālās izglītības pilnveidošanā un Valsts robežsardzes darbības tiesiskā regulējuma attīstībā. Klātesošie apliecināja, ka nelegālo imigrāciju noteikti samazināt varētu arī labāk sakārtota Valsts robežsardzes un valsts robežas infrastruktūra, kas sevī ietvertu dažādus inovatīvus tehniskos risinājumus. Daudzas Valsts robežsardzes amatpersonas ir pārliecinātas, ka labāka infrastruktūra un materiāli tehniskais nodrošinājums uzlabotu robežapsardzības sistēmu, tādējādi nepieļaujot nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu.

Seminārā tika uzsvērts, ka Eiropas Savienības ārējās robežas Latvijā normatīvā regulējuma attīstību nosaka starptautiskā normatīvā regulējuma, Eiropas Savienības normatīvā regulējuma un Latvijas starptautisko saistību ietekme un nepieciešamība līdzsvarot personu brīvas pārvietošanās kā būtiskas cilvēktiesību daļas tiesisko regulējumu ar ārējās robežas režīma nodrošināšanas starptautisko un nacionālo tiesisko regulējumu, par ko liecina arī tiesu prakse un robežkontroles normatīvā regulējuma problemātika gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm palielinās nelegālās imigrācijas apdraudējums. Latvija, ņemot vērā tās sociālekonomisko attīstības līmeni, nelielo teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, ģeogrāfisko izvietojumu Baltijas valstu vidū, nedrīkstētu pieļaut kļūdas imigrācijas procesu kontrolē, kā tas ir noticis lielākajās Eiropas valstīs. Latvijas iekšējās drošības sistēmā izšķiroša loma ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm – Valsts robežsardzei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts policijai, kā arī citām tiesībsargājošām iestādēm, no kuru darbības tiesiskā regulējuma, kompetences, atbildības un sadarbības spējām atkarīga Latvijas apstākļiem atbilstošas un drošas Eiropas Savienības ārējās robežas veidošana, nepieļaujot negatīvas sekas valsts drošībai un ekonomikai personu brīvas pārvietošanās pāri iekšējām robežām apstākļos. Kaut arī Latvija nav to valstu vidū, kas būtu sociāli pievilcīga ārzemniekiem, tomēr ārzemnieku uzturēšanās kontroles problēma ar katru gadu kļūst arvien aktuālāka. To pierāda krasi pieaugušais likumpārkāpumu skaits robežpārbaužu atjaunošanas periodā uz iekšējām robežām, nelegālās imigrācijas apdraudējuma pieaugums uz ārējās robežas tranzītā caur Latviju uz citām Eiropas Savienības valstīm kopš Latvija ir Šengenas konvencijas dalībvalsts

Normatīvā regulējuma un tā praktiskās piemērošanas pilnveidošana  nepieciešama ES, tajā skaitā FRONTEX (European Border and Coast Guard Agency) un Latvijas tiesībsargājošo iestāžu amatpersonu darbībā krasi saasinātās nelegālās migrācijas krīzes un patvēruma procedūras ļaunprātīgas izmantošanas apstākļos ES, it īpaši Vidusjūras reģionā, un Latvijā.

Klātesošie, kas visi ir praktiķi no dažādām Valsts robežsardzes struktūrvienībām, tika aicināti aktīvi iesaistīties pētnieciskajā projektā  ES ārējās robežas Latvijā normatīvā regulējuma izpētē un šī regulējuma pilnveidošanā, kas balstītos uz attiecīgu juridisku jēdzienu, terminoloģijas un tādu tiesību normu piedāvāšanu, lai panāktu starptautiskā, ES un nacionālā normatīvā regulējuma harmonizāciju un mazinātu tiesisko kolīziju varbūtību publiskās varas institūciju darbībā, panākot optimālāko līdzsvaru starp personu brīvu pārvietošanos, nelegālās migrācijas mazināšanu, patvēruma tiesību īstenošanu un ES ārējās robežas institūta nostiprināšanu.

 

2019.g. 20. febr.

Pēcdoktorantūras pētnieks Dr. iur. A.Gaveika

 



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2016 © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368;
Jautājumus un ierosinājumus sūtiet uz helpdesk@rta.lv