Nodarbojas ar aerojonu izpēti

Otrdiena, 18. decembris, 2018
Novembra sākumā Rīgas Tehniskās universitātes Vides zinātnes nozares promocijas padomes „RTU P-19” atklātajā sēdē promocijas darbu „Antropogēnā piesārņojuma ietekme uz aerojonu koncentrāciju” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai veiksmīgi aizstāvēja Andris Skromulis (zinātniskie vadītāji Dr.habil.geol. Gotfrīds Noviks un Dr.sc.ing. Edmunds Teirumnieks).

Rēzeknes Augstskolā Andris ir absolvējis bakalaura studiju programmu „Vides inženieris”, maģistra studiju programmu „Vides aizsardzība” un gluži likumsakarīgi nonācis arī līdz doktorantūrai, izvēloties studēt doktora studiju programmā „Vides inženierzinātne”. Promocijas darba mērķis bija izpētīt cilvēka radītā atmosfēras piesārņojuma iespaidu uz aerojoniem (gaisā esošas daļiņas, kurām piemīt elektriskais lādiņš un kas nodrošina gaisa elektrovadītspēju) un izstrādāt matemātisko modeli šīs mijiedarbības raksturošanai. Pētījuma rezultāti atspoguļoti 11 publikācijās latviešu un angļu valodā.

A.Skromulis saņems Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas doktora diplomu.

Stāstot par izvēlēto pētījuma tēmu, Andris saka: „Šai problemātikai pieskāros, jau studējot maģistrantūrā. Kādā no profesora Gotfrīda Novika lekcijām uzzināju, ka pastāv atmosfēras jonizācija. Nolēmu to papētīt vairāk. Pievēršoties šai tēmai, pēc Padomju Savienībā un Krievijā veiktiem pētījumiem noskaidroju, ka atmosfēras gāzu joni atstāj iespaidu uz cilvēka veselību. Jāuzsver, ka Latvijā šī tēma nebija pētīta, tad nu radās doma noskaidrot, kā cilvēka radītais piesārņojums ietekmē jonus. Ar aerojonu mērītāju trīs gadu garumā veicu šīs parādības pozitīvo un negatīvo aerojonu koncentrācijas izpēti Rēzeknes pilsētā astoņos punktos. Atklājās, ka tur, kur ir vislielākais gaisa piesārņojums, – ceļu krustojumos ar vislielāko automašīnu plūsmu, dzelzceļa stacijā – šo jonu koncentrācija ir samazināta, salīdzinot ar citiem punktiem. Radās secinājums, ka aerojoni palīdz attīrīt gaisu, palīdz cilvēku radītajam piesārņojumam ātrāk attīrīties, savukārt aerojonu koncentrācija samazinās, jo tā sevi atdod piesārņojuma daļiņām, kas vēlāk no atmosfēras var izkrist laukā.”

Tā kā Latvijā neviens neesot varējis ar Andri dalīties savā pieredzē par aerojonu pētīšanu, tādēļ pieredzi smelties viņš devies pie ārzemju kolēģiem. „Liels paldies Tartu universitātei, te Atmosfēras fizikas nodaļā jau kopš 70. gadiem nodarbojas ar aerojonu pētījumiem, ar atmosfēras elektrības fenomena izpēti. Cieša sadarbība bija ar Helsinku universitāti, kur kopā ar Somijas studentiem veicu eksperimentu, tapa kopīga publikācija. Studiju ietvaros aizbraucu uz Krieviju – Kazaņu, Tatarstānu, kur tiek ražoti aerojonu skaitītāji, un smēlos viņu pieredzi.” Andris uzsver, ka darba rakstīšanas procesā tieši šīs tikšanās ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, iespēja piedalīties konferencēs, gūt jaunu pieredzi, kā arī pašam dalīties ar sava pētījuma atziņām palīdzēja labāk izprast un izpētīt konkrēto tēmu. Tāpat viņš lielu paldies saka darba zinātniskajiem vadītājiem G. Novikam un E. Teirumniekam, kuri palīdzēja ar padomu un atbalstu.

Jaunos pētniekus Andris aicina nebaidīties un būt aktīviem: „Ja iepatīkas kāda tēma, ja gribat to izpētīt, tad tas ir jādara. Svarīgi šajā darba rakstīšanas un pētījuma veikšanas posmā nepagurt un neatstāt novārtā to, kas jau ir izdarīts. Novēlu izturību! Aktīvi izmantojiet to, ko dod dalība konferencēs, – jaunas zināšanas, kontaktus, kolēģu pieredzi!”

 

Inga Kaļva-Miņina,

RTA Sabiedrisko attiecību nodaļas informācijas speciāliste

 

Māra Justa foto

 



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368; RTA paziņojums par personas datu apstrādi.