Nūtyka RTA ziniskuo granta projektā organizātuo ekspediceja pa Sibira latgalīšu dzeivisvītom

Piektdiena, 21. Septembris
RTA ziniskuo granta projekta dorba grupa šūgod aizsuoce dorbu pi Reitu diasporā dzeivojūšūs latgalīšu runys paraugu datu bazys sataisis. Projekta grupa atšifrej i gatavej publicēt agruokajuos ekspedicejuos Sibirī i Pliskovys apgabalī fiksātūs latgaliskūs tekstus, taipoš organizej jaunys ekspedicejis iz tom Krīvejis solom i mīstim, kur latgalīši jau vaira kai 110 godu dzeivoj leluokā skaitā.

Ituo gods rudiņa RTA etnolingvistiskuo ekspediceja nūtyka laikā nu 4. da 13. septembram i apjēme gona plotu geografeju – Krasnojarska nūvodu (Bagatola, Tjuhteta raj.), Kemerovys apgabali (Jaškinys, Tjažina raj.), Novosibirska apgabali (Vengerovys raj.) i Tomska apgabali (Kryvašeinys raj.). Ekspedicejis dalinīkim vysuleluokais atradīņs beja 19. i 20. gs. meitovuos nu Leivuona apleicīnis izceļovušūs latgalīšu piecguojieju koloneja Kemerovys apgabaļa Talovkys i Anžerkys apleicīnē. Ap ituo rajona latgalīšu školom i kulturys dzeivi sovulaik raksteja Sibira latgalīšu gazeta „Taisneiba”, mynādama taidys pavuordis kai Kokins, Kuoršinīks, Kveders, Neicinīks i tt. Tok šudiņ tīpat vys vēļ dzeivojūšajim latgalīšim (ar tom pošom pavuordem) dašamejī 20. i 21. godusymta ziniskūs ekspediceju viļni beja guojuši sacyn – cik vītejī pīmiņ, pyrma RTA organizātuos grupys Talovkā i napatuolejā Anžerkā vēļ natyka gastiejuši ni filologi, ni kulturantropologi nu Latvejis.

Ekspedicejis laikā Sibirī sasatykts ar nazcik desmitem latgaliskys izaceļšonys ļaužu. Padzylynuotai iņtervāti 12 latgaliski runojūši sibirīši ar vydysku voi augstu volūdys muokys pakuopīni. Jūs vydā – i taidi, kurī da Latvejai sabraukaliejuši vīnu reizi myužā, i taidi, kurī Latvejā nabeja nikod, a latgalīšu volūdu nu dzymdynuotuoju i apleicejūs ļaužu izavuiceja, dzeivuodami Sibirī. RTA tāmātuoji ekspedicejā fiksēja unikalus volūdys paraugus. Itys etnolingvististim, sociolingvistim i vysim cytim iņteresentim vierteigais materials, nu vīnys pusis, atspeidynoj procesus, kurī latgalīšu volūdā nūtyka 19. gs. beiguos i 20. gs. suokuos (t. i., izceļuošonys nu Latgolys iz Sibiri laikā), nu ūtrys pusis, paleidz analizēt, kai volūda ilguokā laika perspektivā funkcionej nu pamatareala atrautā diasporā.

Sibirī satyktī saceituoji (informatori) peļnejuši lelu pateiceibu. Jī napīkusdami atsaceja iz symtim myusu aizdūtūs vaicuojumu, pīkryta viļkt uorē nu atguoda dzilīņu latgaliskuos puču i zvaigžņu pasaukys, dalejuos vierteigim stuoškim ap tū, kai jūs vaciki i vaceitis nazkod pa dabasu Kausnam stuņdis pazyna, kai ar iudini i seviškajim vuordim cylvākus i lūpus zuolēja, kai sātā maizi cepe, kai iz Juoņadīnys zam lūgu rūtova.

Vērtine ekspedicejis laikā fiksātūs faktu byus svareigi nu šudiņ Latgolā aktualuo volūdys standartiziešonys i volūdys kulturys redzīņa. Pīvadumam, vysūs Sibira apgabaļūs latgalīši vys vēļ lītoj latgaliskū originalū leksiku taidūs gadīņūs kai „cytu nedeļ”, „cytugod”, „vysod”, „vasali!”, „lobys nakts, lobu nakti!”, „dajiukt, pījiukt”, „nūglobuot, aizglobuot”, „pagaisynuot, izgaisynuot”. Sibirīši nikod narunoj taidu formu kai „nuokušnedeļ”, „nuokušgod”, „vīnmār”, „sveiki!”, „ar lobu nakti!”, „pīrast”, „nūslēpt, paslēpt”, „zaudēt, pazaudēt”, kuruos pa izaceļšonai nalatgaliskys.         

Itū rudiņ cieškuok kai cytom reizem Sibirī dzierdējom vaicuojumu: parkū Latvejā grybūts nūlīgt krīvyskuos školys? Taiduos situacejuos atsacejom ar pretvaicuojumu: a parkū Krīvejā navar vuiceitīs školā latgaliski? Atguodynovom, ka da 1937. godam Sibirī beja 63 školys ar latgalīšu vuiceibu volūdu. Vīns nu ekspedicejā satyktūs dalinīku (jam 89 godi) stuosteja, ka pats jis jau vuicejīs pa krīvyskam, a juo vacuokais bruoļs vēļ aizspiejs školā pasavuiceit nu Novosibirskā izdūtūs gruomotu latgalīšu volūdā.

RTA ekspedicejis laikā aizraksteitais materials dūd vierteigu informaceju sociolingvistim, etnolingvistim, leksikologim, leksikografim, folkloristim, kulturviesturnīkim, sociologim, kulturantropologim. Fiksātajuos iņtervejuos pasaruoda dzeivisstuoški, kurī ļaun cīšuok saprast Sibirī dzeivojūšuos myusu tautys dalis viesturis lūklūkus i var kolpuot kai saleidzynojamais materials, sprīžūt šudiņ Latvejā aktualuos, ar jaunūs diasporu dreizū formiešonūs saisteituos problemys.

RTA projekta partners – Krasnojarska bīdreiba „Dzyntars” kūpā ar Ačynska latgalīšu bīdreibu paleidzēja saorganizēt informativūs seminarus, kurymūs ekspedicejis dalinīki sasatyka ar Krasnojarska i Ačynska latgalīšim i jūs draugim. Saguojušajim iņteresentim stuostejom par RTA zynuotniskū darbeibu Sibira latgalīšu volūdys tiemiešonā, gatavejamū Sibira vītrunu tekstu datu bazu, nuteikūšajom ekspedicejom i cytom RTA aktivistu darbeibom kulturys saitu styprynuošonā iz vyds latgalīšu Sibirī i Latgolā. Piečuok vysi kūpā dzīduojom kai Sibirī, tai Latgolā nūmīļuotuos latgaliskuos dzīsmis.

Atsagrīzuši Rēzeknē, tuoļuosim dorbu pi Reitu diasporys latgaliskūs tekstu datu bazys. Īdzeivynojūt itū projektu, paradzāts nazcik etapūs publiskuot pa daļai šifrātus, pa daļai breivai skaitomus latgalīšu vītrunu tekstus, kurī aizraksteiti RTA lingvistiskajuos ekspedicejuos Krasnojarskā, Krasnojarska nūvodā (Ačynska, Bagatola, Jemeļjanovys, Krasnoturanska, Tjuhteta rajonā), Kemerovā, Kemerovys apgabalī (Jaškinys, Tjažina rajonā), Novosibirskā, Novosibirska apgabalī (Vengerovys rajonā), Tomskā, Tomska apgabalī (Kryvašeinys, Molčanovys rajonā), Pliskovys apgabalī (Usvjata rajonā) i cytuos aiz Latvejis reitu rūbeža asūšuos vītuos, kur ļauds vēļ šudiņ runoj latgaliski.

Datu bazys sataiseišonā pīsadola Dr. philol. Antra Kļavinska, Dr. sc. ing. Pīters Grabusts, Dr. philol. Anna Stafecka, RTA studenti Aleksandris Rogačovs, Armands Kociņš-Kūceņš, Kristaps Kalvāns, Meldra Gailāne, Beatrise Jakobsone, Puovuls Cacivkins.

Publiskuotuo Reitu diasporys tekstu datu baza byus daīmama RTA i cytu zynuotniskūs instituceju tāmātuojim i studentim, Latgolys školuotuojim, biblioteku i muzeju darbinīkim, vysim cytim Reitu diasporys latgalīšu volūdys, kulturys i viesturis iņteresentim kai vierteigs informacejis olūts. Jei kolpuos i pošim Reitu diasporys latgalīšim kai paleigs ideņtiteta izglobuošonā.

Ekspediceju finaņsialai paturēja Rēzeknis Tehnologeju akademeja (projekta vadeituoja Dr. philol. Antra Kļavinska), organizatoriskū atspaidu deve Krasnojarska latvīšu bīdreiba „Dzyntars“ (vadeituoja Klaudeja Muhina).

 

Armands Kociņš-Kūceņš, RTA Sibira ekspedicejis dalinīks

Armanda Kociņa-Kūceņa, Aleksandra Rogačova foto



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368;
RTA paziņojums par personas datu apstrādi. Jautājumus un ierosinājumus sūtiet izmantojot RTA palīdzības dienestu