Autorizēties   |   Reģistrēties

Pētījuma „ES ārējo robežu drošība, Latvijas iekšējā drošība” Nr.1.1.1.2./VIAA/1/16/127 zinātniskā problemātika un aktualitāte

Ceturtdiena, 28. Decembris
Pētījuma esošās situācijas apskats Latvijā bija uzsākts 2012.gada jūlijā un līdz 2013.gada maijam notika kārtējā Šengenas novērtēšana (Preparation of the Schengen evaluation, 2012), kurā viens no pārbaudāmajiem jautājumiem bija nacionālā normatīvā regulējuma kvalitāte, efektivitāte un atbilstība Šengenas acquis prasībām. Nākošā Šengenas pārbaude paredzēta 2018.gadā.

Latvijas ārējās robežas tiesiskās reglamentācijas turpmākā sakārtošana un konsolidēšana ir nepieciešama, lai paaugstinātu publiskās varas institūciju kapacitāti un spējas nodrošināt valsts drošību un Eiropas Savienības ārējo robežu drošību, tiesiskumu imigrācijas kontroles jomā, saistību izpildi attiecībā uz ES, Šengenas konvencijas dalībvalstīm un trešajām valstīm (Reģionu komitejas atzinums "ES iekšējās drošības stratēģija" 2011/C 259/12, 45. - 49.p.), kas ir iespējams pēc tiesiskā regulējuma un tā praktiskās īstenošanas rūpīgas izvērtēšanas un kas arī nosaka izvēlētās tēmas aktualitāti.

Piedāvātā tēma zinātniskajā literatūrā pamatā nav pētīta, it sevišķi no valsts un sabiedrības drošības viedokļa un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbības pašreizējiem un perspektīvajiem uzdevumiem Eiropas Savienībā. Kaut arī nelegālās migrācijas pieaugums Latvijā (A.Gaveika. Doctoral Thesis, 2014.) ir nesalīdzināmi mazāks nekā Vidusjūras reģionā (FRONTEX. Risk Analysis for 2016.http://frontex.europa.eu/assets/Publications/Risk_2016.pdf, p 8.), taču tas ir lielākais starp Baltijas valstīm (FRONTEX. Eastern Partnership Risk Analysis Network Quarterly. http://frontex.europa.eu/assets/Publications/Risk_Analysis/EaP_RAN/EaP_Q2_2016.pdf, p8.) un nemazinās pēdējo 10 gadu laikā. Latvija, ņemot vērā tās sociālekonomisko attīstības līmeni, nelielo teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, ģeogrāfisko izvietojumu Baltijas valstu vidū, nedrīkst pieļaut kļūdas imigrācijas procesu kontrolē, kā tas ir noticis lielākajās ES valstīs (Valsts robežsardzes Publiskie pārskati, 2010.- 2016.).

Piedāvātā tēma juridiskajā literatūrā pamatā nav pētīta, izņemot dažas informatīva un aprakstoša rakstura publikācijas periodikā, zinātnisku konferenču materiālos un internet resursos. Ārvalstu un Latvijas zinātnieku pētījumos valsts robežas, mūsdienu migrācijas un patvēruma tiesiskie jautājumi ir pētīti virspusēji un fragmentāri. Turklāt sakarā ar starptautisko publisko tiesību un ES tiesību straujo attīstību mūsdienu globalizācijas apstākļos dažas tiesiskas atziņas ir zaudējušas aktualitāti vai arī neatbilst spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Savukārt ES ārējās robežas tiesiskā problemātika zinātnieku darbos faktiski nav pētīta. Jākonstatē, ka dažas publikācijas un zinātniskā literatūra ES tiesību jomā (Šengenas acquis jomā - vēl mazāk) gan latviešu valodā, gan svešvalodās lielākoties ir pieejama izdevumos līdz 2004.gadam, mazāk pieejama līdz 2007.gadam un vēl mazāk pēc 2008.gada, ko var izskaidrot ar tiesību zinātnieku intereses pakāpenisku zušanu par ES un Šengenas tiesību aktualitātēm un problemātiku līdz ar notikušajiem galvenajiem Latvijas integrācijas etapiem ES un Šengenas konvencijas darbības telpā attiecīgi 2004. (Līgums par pievienošanos ES, 2003) un 2007.gadā (ES Padomes Lēmums Nr.2007/801/EK par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu).

Pētījums ir inovatīvs un oriģināls, jo šāda izpēte nav veikta ne Latvijas, ne starptautiskā mērogā. Pētījums dos būtisku ieguldījumu tiesību zinātnes nozaru Starptautisko tiesību, ES tiesību, Valsts tiesību, Patvēruma tiesību attīstībā.

Pēcdoktorants, RTA docents Dr.iur. Artūrs Gaveika



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2016 © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368;
Jautājumus un ierosinājumus sūtiet izmantojot RTA palīdzības dienestu