Storptautyskajā konfereņcē Šauļūs runoj ari par latgalīšu literaturu

Piektdiena, 30. marts, 2018
2018. goda 22.–23. martā Šauļu Universitatis Humanitarūs pietejumu centrs jau septeitū godu reikuoja storptautyskū konfereņci “The Region: History, Culture, Language”. Kotru godu konferencē pīsadola puorstuovi nu Rēzeknis Tehnologeju akademejis (RTA).

Pasateicūt sadarbeibai, kas RTA humanitarūs jūmu puorstuovim ir ar Šauļu Universitati jau nu 20. godu symta beigu, eipaši sadarbeibai sovā laikā ar Humanitarūs zynuotņu fakultati i tān Baltu centra vadeituoju Regīnu Kvašīti, baltu volūdu i kulturu vaicuojumi saista itūs akademiskūs īstuožu viereibu vysu laiku. Itūgod RTA profesorei Ilgai Šuplinskai beja vareiba pīsadaleit konferencē ar piedejumu par teņdencem latgalīšu literaturā 2017. godā.

Pietejums tyka prezentāts plenārsēdē, kurā tyka pīteiktys konferencei rakstureiguos temys i jūmys. Vaira beja puorstuovu viesturis pietnīceibā. Tai Kijevys Universitatis puorstuovs Andrī Rukas (Andrii Rukkas) i Latvejsi Zynuotņu akademejis pietneica Kristīne Beķere stuosteja par baltu sadarbeibu dažaidūs emigracejis pūsmūs Eiropā i Amerikā. Šauļu Universitatis puorstuovs Vilius Ivanauskas ilustreja tik pazeisatmū i, dīvam žāl, myusu dīnuos spieceigū birokratejis mehanismu. Juo pietejums gon beja par padūmu laiku, tok diskusejuos konfereņcis gosti i runuotuoji sprīde, ka nikas daudz birokratejis aparatā nav pasamainejs.

Kai jau mynāts RTA puorstuove I. Šuplinska stuosteja par latgalīšu literaturu. Pozitivais aspekts – par latgalīšu literaturys i kulturys teņdencem interesejuos ari vītejuo televizeja. Vaicojūt gon par globalizacejis ītekmi, gon par kulturts sovpateibom. Na tik gaišs aspekts – beja ari vaicuojums par tū, voi prīšklasejumu var uztvert kai akademisku lasejumu tīši latgalīšu rokstu volūdys traktiejuma dieļ. Vaicuotuojs beja Latvejis puorstuovs…Tys zeimoj, ka konference kuortejū reizi pīruoda, ka tīši Latvejā pītryukst zynuošonu i izpratnis par pamatvaicuojumim latgalīšu kulturā. Tys ari nav breinums, taidys informacejis jūprūjom nav ni školu programmuos (izaver, ka nabyus ari piec jaunuos kompetenču pīeejis īvīsšonys), ni medejūs.

Juoatzeist, ka vairuoku pietejumu sagatvuošona, Latgolys kongresa i Latvejis vaļsts symtgade ir rūsynuojuse akademiskūs cylvākus dūmuot ari par vaicuojumu, voi latgalīšu literatura ir pastuoveiga, vaira regionala literatura, voi tūmār latvīšu literaturys sastuovdaļa i, kai atzyna sovā publikacejā profesore Ieva Kalniņa, tod bīžuok tīši etnografiska daļa (http://journals.ru.lv/index.php/LATG/article/view/2767). Tys ir vaicuojums, kas nav atbyldams vīnnūzeimeigi i lelā mārā atkareigs nu tuo, kū saprūt i sauc par latgalīšu literaturu. Pādejūs godu teņdeņcis (koč voi fakts, ka kulturys goda bolvai pīteikti vasali 17 izdavumi, tik par literaturu tū vysu gryuši nūsaukt…) ruoda, ka rakstnīki i zynuotnīki pīsagivuši itam vaicuojumam nūpītni. Prīcej, ka pādejuo goda laikā ir pasaruodejuši izdavumi bārnim i atsevišķuos Latgolys školuos tūs teišom ari skaita i izmontoj latviski latgaliskuos ideņtitatis veiduošonā.

Dr.philol. Ilga Šuplinska

Šauļu TV sižets par konferenci



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368; RTA paziņojums par personas datu apstrādi.