Būt savā vietā un savā laikā

Ceturtdiena, 29. marts, 2018
9. februārī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) lektore Valda Čakša Latvijas Kultūras akadēmijā aizstāvēja promocijas darbu (monogrāfiju) „Tautas konservatorijas Latgales kultūrvidē (1923 – 1941)”, iegūstot doktora grādu mākslas zinātnes nozares kultūras teorijas apakšnozarē.

Nākusi no Vidzemes, tomēr ar pārliecību var teikt, ka šobrīd jūtas piederīga Latgalei. Vēsturniece pēc aicinājuma un būtības. Ir iegūta vēstures un sabiedrības mācības skolotāja izglītība Daugavpils Institūtā, pabeigta akadēmiskā maģistratūra pedagoģijā un maģistratūra vēsturē, ir studēta arī ētika un skolvadība. RTA lasa kultūras teorijas, mutvārdu vēstures, profesionālās ētikas un pētniecisko metodoloģiju kursus, vairāk kā 30 gadus strādā arī J. Ivanova Rēzeknes mūzikas skolā, mācot topošajiem mūziķiem kulturoloģiju un vēsturi. Tā kā lielākā daļa darba mūža ir pavadīta līdzās mūzikai, tad likumsakarīga ir izvēlētā tautas konservatoriju vēstures pētniecības tēma.

Ceļš līdz darba aizstāvēšanai nav bijis viegls un vienkāršs, jo pētniecības procesā sevi pieteikusi grūti pārvarama slimība. Lai arhīvos, muzejos, 20.–40. gadu periodikā un atmiņās rastās un apkopotās tautas konservatoriju darbības liecības neaizietu zudībā, V. Čakša steigusies izdot monogrāfiju, uz kuras pamata pēc vairākiem gadiem arī ir iegūts doktora grāds.

Stāsta V. Čakša: „Pie monogrāfijas strādāju gandrīz 20 gadus, jo tautas konservatorijas neviens cits Latvijā, izņemot mani, nav pētījis. Par šo mācību iestāžu un ar tām saistīto mūziķu personību kultūrizglītojošo darbību esmu izdevusi trīs grāmatas. Aizstāvoties ar pēdējo no tām, lielākā problēma bija tāda, ka pētījums par abām Latgales tautas konservatorijām ir starpdisciplinārs un recenzenti bija no trim dažādām zinātņu nozarēm – muzikologs Dr.art. Jānis Kudiņš, jo tautas konservatorijas lika pamatus mūsdienu mūzikas izglītības sistēmai, un arī doktorantūru esmu beigusi Mūzikas akadēmijā, tad vēsturniece Dr.hist. Irēna Saleniece, jo darbā dominē abu Latgales mūzikas mācību iestāžu vēstures aspekti un arī pētnieciskās metodes darba izstrādē pamatā ir vēstures zinātnei raksturīgas. Tā kā pētnieciskās problēmas darbā risinātas Latgales reģiona kultūrvides transformācijas kontekstā, tad Dr.phil. Janīna Kursīte – ievērojama folkloriste un Latgales kultūras pētniece – bija trešā recenzente. Katrs no recenzentiem, protams, jautājumos aktualizēja savu jomu, un līdz ar to aizstāvēšanās gaitā bija tāds neliels drebulis – kā nu būs, vai spēšu atbildēt uz tik zinošu un savā jomā ievērojamu zinātnieku jautājumiem.”

Nākotnes plāni Dr.art. V. Čakšai ir konkrēti: turpināt pētījumus par mūzikas izglītības vēsturi Latgalē. Pašlaik jau top grāmata par J.Ivanova Rēzeknes mūzikas skolas vēsturi, kura tautas konservatoriju iedibinātās tradīcijas pārņēma pēc Otrā pasaules kara. Lai iecerēto paveiktu, daudz laika jāpavada Latvijas Nacionālajā arhīvā, Latgales Kultūrvēstures muzejā, jāpēta reģiona periodika un jāturpina intervēt arī Rēzeknes mūzikas skolas absolventi un bijušie pedagogi.

Tāpat notiek darbs RTA mutvārdu arhīva (MVA) fondu papildināšanā, pievienojot aizvien jaunus Rēzeknes Augstskolas (RA) vēstures programmas absolventu stāstus, gan arī bijušo un esošo docētāju stāstus par to, kā veidojās RA. RTA MVA tiek papildināts arī ar aizvien jaunām Rēzeknes Politiski represēto kluba biedru intervijām, tiek veidots jauns fonds, kurā krājas arhīvu darbinieku atmiņas. Iesaistot savus audzēkņus intervēšanā, līdzīgs mutvārdu arhīvs ir izveidots arī mūzikas skolā, un tajā jau ir sistematizēti vairāki simti stāstu par mūzikas skolas ikdienu un tās audzēkņu un pedagogu veidoto radošo kolektīvu darbību. „Iegūtais grāds manā dzīvē neko būtiski nemaina, jo izrādījās, ka tas neiederas RTA fakultātes, kurā esmu ievēlēta, attīstības koncepcijā. Tas, protams, sarūgtina, bet dzīve tāpēc nebeidzas un ieceru realizēšana neapstājas,” saka V. Čakša.

„Dzīvojot tehnoloģiju un biznesa ideju laikmetā, jāprot censties saglabāt sevī spēju darboties, neaizmirstot savas saknes un kultūras identitāti. Cilvēka pašizpratne nav iespējama bez piederības apziņas, bez cieņas pret savu dzimto valodu, bez zināšanām par dzimtās puses kultūras tradīcijām un vēsturi. Bez pagātnes izzināšanas nav iespējama tautas kopējā nākotne,” uzskata RTA lektore V. Čakša.

Meldra Gailāne,

RTA studiju programmas „Filoloģija” 3.kursa studente

  

Foto no V. Čakšas personīgā arhīva



Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368; RTA paziņojums par personas datu apstrādi.