Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts

Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākums "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts".

Pasākuma mērķis ir attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti, nodrošinot jauno zinātnieku karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, kā arī pētniecības kompetenču pilnveidošanu, cilvēkresursu atjaunotni un kvalificētu speciālistu skaita pieaugumu.

Aktualitātes

Īstenojot pētniecības pieteikumu pētāmo ezeru atlasei veikta Latgales ezeru ģeoloģisko izpētes materiālu analīze. "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā" Latgales ezeru sapropeļa iegulu pasēs pētīts ezeru pamatņu sastāvs. Pēc vairākiem kritērijiem (aizsardzības statuss, ezeru pamatnes raksturojuma, pieejamības, komersanta interesēm) atlasīti ezeri, kuri tika apsekoti. Ezeriem izveidota tehniskā infrastruktūra māla paraugu ņemšanai, kas paredz iepriekšdefinētas paraugu ņemšanas vietas (urbumu tīkls), kurām jāatbalsta paraugu ņemšanas metodi stratified random sampling. Kopumā tika apsekoti, veikti urbumi un iegūti ezera nogulumu - zilā māla, smilšmāla, sapropeļa-māla paraugi no 11 Latgales ezeriem - Škeņovas, Stoļerovas, Notras, Kovališķu, Prezmas, Pauguļu, Plisūna, Pilcenes, Zeiļu, Šķirpānu, Vorzovas. Veikta ezera nogulumu paraugu bioloģisko īpašību izpēte, paraugos noteikts: Candida albicans, Escherichia coli, Pseudomona aeruginosa, Staphylococcus aureus, Mezofilo aerobo mikroorganismu, raugu un pelējumu skaits, Clostridium, Salmonella, Bacillus ģints mikroorganismi. Nevienā no paraugiem Candida albicans, Escherichia coli, Pseudomona aeruginosa, Staphylococcus aureus, Salmonella ģints mikroorganismi netika atrasti. Māla paraugiem noteikta smarža, krāsa, mitrums, konsistence un blīvums.

Ir notikušas vairākas tikšanās, diskusijas, konsultācijas ar zinātniekiem, komersantu u.c. speciālistiem par sadarbības iespējām, māla resursu apzināšanu ezeros, māla paraugu iegūšanu, īpašību izpēti, metodikām, pielietojuma iespēju izpēti un pamatojumu. Skype diskusija ar uzņēmēju Ivan Lesev (Bulgārija), kuram ir pieredze dabiskās kosmētikas ražošanā, balneoloģijā un SPA, diskusijā piedalījās arī Lat Cosmetics SIA Valdes priekšsēdētājs J. Lukašenoks, Assoc. Prof. Ph.D. L. Lazov (Bulgārija).

Noslēgti sadarbības līgumi ar sadarbības partneri - komersantu Lat Cosmetics SIA, sadarbības partneriem Daugavpils Universitāti (Latvija) un Jade University of Applied Sciences (Vācija). Veiktas mācību mobilitātes uz Lat Cosmetics SIA un Daugavpils Universitāti. Kopā ar DU zinātniekiem Zeiļu ezerā veikti lauka pētījumi, ar mērķi izvērtēt ģeoradara izmantošanu kā potenciālu metodi māla iegulu izplatības ezerā noteikšanai.

Lai iepazītos ar jaunākajiem kosmētiskajiem produktiem, tika apmeklēta izstāde „Baltic Beauty 2017”. Dalība konferencē “Rāznas Nacionālā parka pirmie 10 gadi” (Ūdeņi Rāznas Nacionālajā parkā un to apsaimniekošanas perspektīvas, Zināmais un nezināmais Rāznas Nacionālā parka ģeoloģijā un ģeomorfoloģijā u.c.).

Pētniecības pieteikuma īstenošanā iesaistītā pēcdoktorante, RTA pēcdoktorantūras vadošā pētniece Dr. biol. Rasma Tretjakova

2017. gada oktobrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) un Valsts Izglītības attīstības aģentūra (VIAA) ir noslēgusi līgumu par pētniecības pieteikuma „ES ārējo robežu drošība, Latvijas iekšējā drošība” īstenošanu Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” projekta (PostDoc Latvia) ietvaros.

Pētījums veltīts ES ārējās robežas normatīvā regulējuma un prakses problemātikai starptautisko, ES un nacionālo tiesību jomā, Latvijas kā starptautisko tiesību subjekta drošības, suverenitātes, teritoriālās jurisdikcijas un valsts robežas kontekstā saistībā ar personu brīvas pārvietošanās īstenošanu Šengenas acquis (Šengenas tiesību kopuma) (ES Padomes Lēmums (1999/435/EK), 1.p.) darbības telpā.

Pētījuma mērķis ir izpētīt ES ārējo robežu institūta  funkcionēšanas problēmas ES nelegālās imigrācijas ierobežošanas aspektā Austrumeiropas, Vidusjūras un Rietumeiropas reģiona valstīs, to ietekmi uz ES un Latvijas iekšējo drošību, piedāvāt ES ārējo robežu institūta darbības pilnveidošanas instrumentus, lai mazinātu nelegālās migrācijas draudus ES un Latvijā.  Mērķa ietvaros paredzēts izstrādāt priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai  un tiesībsargājošo iestāžu darbības efektivitātes uzlabošanai ārējo robežu kontrolē un  patvēruma procedūras īstenošanā ES un Latvijā, sekmēt tiesībsargājošo iestāžu amatpersonu profesionalitāti un kapacitāti.

 Tiek plānots īstenot pētnieciskos un zinātniskos pasākumus: konferences, seminārus, anketēšanas un aptaujas, mobilitātes pasākumus, izstrādāt priekšlikumus normatīvā regulējuma un tiesībsargājošo iestāžu darbības efektivitātes uzlabošanai, zinātniskās atziņas apkopojot monogrāfijā.

Normatīvā regulējuma un tā praktiskās piemērošanas pilnveidošanas priekšlikumi  nepieciešami ES, tajā skaitā FRONTEX (European Border and Coast Guard Agency - http://frontex.europa.eu/about-frontex/origin/) un Latvijas tiesībsargājošo iestāžu amatpersonu darbībā krasi saasinātās nelegālās migrācijas krīzes un patvēruma procedūras ļaunprātīgas izmantošanas apstākļos ES, it īpaši Vidusjūras reģionā, un Latvijā. Projekta rezultāti un zinātniskā literatūra tiks piedāvāti ES robežkontroles institūciju un Latvijas tiesībsargājošo institūciju aamatpersonu izglītībai un kompetences paaugstināšanai.

Pētījuma projekta sadarbības partneris ir Valsts Robežsardzes koledža, kas ir arī ilglaicīgs RTA sadarbības partneris. Valsts robežsardzes koledža saskaņā ar Valsts robežsardzes koledžas Nolikumu ir Valsts robežsardzes pētniecības centrs (Ministru kabineta 2006.gada 30.novembra noteikumu Nr.978 7.6. punkts „Valsts robežsardzes koledžas uzdevums ir veicināt, koordinēt un veikt pētniecības darbību koledžā un Valsts robežsardzē valsts robežas drošības jomā). Pētījums ir starpdisciplinārs, jo pētījumā tiks iesaistīts 1 pedagoģisko zinātņu doktors, 3 jaunie pētnieki – doktoranti, kuru pētījumu tēmas ir vadības un tiesību zinātņu jomā.  Šie pētnieki ir profesionāli Valsts Robežsardzes darbinieki, no kuriem viens (vadības zinātņu jomā) ir bijušais Valsts robežsardzes koledžas direktors robežsardzes pulkvedis Arvīds Liepiņš. Viņš augsti novērtēja pētījuma tēmas aktualitāti un praktisko nozīmi Latvijas un ES iekšējā drošībā pieaugošās nelegālās imigrācijas apstākļos. Minētie pētnieki ir tieši saistīti ar Valsts robežsardzes pildāmām funkcijām un ir uzskatāmi arī par ekspertiem. Tādejādi tiks nodrošināts pētījuma vispusīgs raksturs. Pētījuma rezultātā ievērojami sekmēs RTA studiju procesa kvalitāti, it sevišķi robežsargu izglītības kvalitāti un zinātnisko- pētniecisko darbību, sadarbību ar citām izglītības iestādēm, zināšanu pārnesi un inovāciju ieviešanu Valsts robežsardzes un citu institūciju praksē.

Pētījuma zinātniskais konsultants ir RTA asociētā profesore tiesību zinātņu doktore Ilona Bulgakova (Studiju virziena „Tiesību zinātne” vadītāja), advokātu biroja „Ilonas Bulgakovas advokātu birojs” vadītāja, veic juridisko praksi likumpārkāpēju un likumpārkāpumos cietušo personu aizstāvībā, tajā skaitā ES ārējo robežu pārkāpumu, nelegālās imigrācijas un patvēruma lietās, teicami pārzina juridiskās prakses problēmas šajās jomās.

2017. gada oktobrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) un Valsts Izglītības attīstības aģentūra (VIAA) ir noslēgusi līgumu par pētniecības pieteikuma "Zilā māla resursu apzināšana Latgales ezeros un to izmantošanas iespēju pamatojums, (1.1.1.2/VIAA/1/16/131)" īstenošanu Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” projekta (PostDoc Latvia) ietvaros.

Pētījuma mērķis ir  transformējot pēcdoktoranta iepriekš gūto pieredzi hidroloģijas un sapropeļa izpētē, apzināt zilā māla resursus Latgales ezeros, izpētīt to fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības un noteikt to pielietošanas iespējas, tādā veidā palielinot zinātnisko kapacitāti un kompetenci sekmīgai pētījumu komercializācijai. Viena no Viedās specializācijas stratēģijas (VSS) (RIS3) prioritātēm ir teritoriju esošo resursu apzināšana un specializācija, izvirzot perspektīvās ekonomiskās attīstības iespējas un virzienus, t.sk. vadošos un perspektīvos uzņēmējdarbības virzienus pašvaldības teritorijās. Latgales ezeru zilā māla resursi nav apzināti un pētīti. Pētījumā tiks apsekoti un iegūti zilo mālu paraugi no vismaz 10 Latgales ezeriem, noteiktas to fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības, pēc kurām piemeklēti iespējamie zilā māla pielietojuma veidi.

Rezultāti tiks apkopoti un ievietoti projekta tīmekļa vietnē, izveidojot datu kopu. Šī vietne tiks noformēta ar CC (Creative Commons) licenci un nodrošinās atvērto piekļuvi datu kopai. Augsts zilā māla pielietojuma potenciāls ir kosmētisko līdzekļu ražošanā, tāpēc, māla efektivitātes pārbaudei, produktu paredzēts testēt, tiks noteikti ādas parametri pirms un pēc produkta lietošanas. Paredzēts izstrādāt jaunu zilo mālu saturošu kosmētisko produktu. Lai noskaidrotu patērētāju vēlmes un faktorus, kas nosaka kosmētiskā līdzekļa izvēli un jaunie produkti atbilstu pieprasījumam tirgū, tiks veikta iedzīvotāju aptauja. Zināms par zilā māla pielietojumu tautas medicīnā, lai pamatotu klīnisko pētījumu nepieciešamību brīvprātīgajiem pēc zilā māla terapijas tiks veikta aptauja par procedūru ietekmi uz veselības stāvokli.

Pētniecības ilgums - 36 mēneši, kopējās izmaksas – 133806,00 EUR, Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums – 113735,10 EUR, kas ir 85% no pētniecības pieteikuma kopējām attiecināmajām izmaksām. Plānotie rezultāti – 4 zinātniskās publikācijas; pētījuma prezentācija 4 zinātniskajās konferencēs; izstrādāts vismaz 1 jauns zilo mālu saturošs kosmētiskais produkts; sadarbība ar uzņēmumu LatCosmetics; izveidota datu kopa ar atvērto piekļuvi (projekta tīmekļa vietnē); sabiedrības informēšana.

Zilā māla resursu apzināšana Latgales ezeros un to izmantošanas iespēju pamatojums, (1.1.1.2/VIAA/1/16/131);

ES ārējo robežu drošība, Latvijas iekšējā drošība (1.1.1.2/VIAA/1/16/127).

Pētījuma esošās situācijas apskats Latvijā bija uzsākts 2012.gada jūlijā un līdz 2013.gada maijam notika kārtējā Šengenas novērtēšana (Preparation of the Schengen evaluation, 2012), kurā viens no pārbaudāmajiem jautājumiem bija nacionālā normatīvā regulējuma kvalitāte, efektivitāte un atbilstība Šengenas acquis prasībām. Nākošā Šengenas pārbaude paredzēta 2018.gadā.

Latvijas ārējās robežas tiesiskās reglamentācijas turpmākā sakārtošana un konsolidēšana ir nepieciešama, lai paaugstinātu publiskās varas institūciju kapacitāti un spējas nodrošināt valsts drošību un Eiropas Savienības ārējo robežu drošību, tiesiskumu imigrācijas kontroles jomā, saistību izpildi attiecībā uz ES, Šengenas konvencijas dalībvalstīm un trešajām valstīm (Reģionu komitejas atzinums "ES iekšējās drošības stratēģija" 2011/C 259/12, 45. - 49.p.), kas ir iespējams pēc tiesiskā regulējuma un tā praktiskās īstenošanas rūpīgas izvērtēšanas un kas arī nosaka izvēlētās tēmas aktualitāti.

Piedāvātā tēma zinātniskajā literatūrā pamatā nav pētīta, it sevišķi no valsts un sabiedrības drošības viedokļa un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbības pašreizējiem un perspektīvajiem uzdevumiem Eiropas Savienībā. Kaut arī nelegālās migrācijas pieaugums Latvijā (A.Gaveika. Doctoral Thesis, 2014.) ir nesalīdzināmi mazāks nekā Vidusjūras reģionā (FRONTEX. Risk Analysis for 2016.http://frontex.europa.eu/assets/Publications/Risk_2016.pdf, p 8.), taču tas ir lielākais starp Baltijas valstīm (FRONTEX. Eastern Partnership Risk Analysis Network Quarterly. http://frontex.europa.eu/assets/Publications/Risk_Analysis/EaP_RAN/EaP_Q2_2016.pdf, p8.) un nemazinās pēdējo 10 gadu laikā. Latvija, ņemot vērā tās sociālekonomisko attīstības līmeni, nelielo teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, ģeogrāfisko izvietojumu Baltijas valstu vidū, nedrīkst pieļaut kļūdas imigrācijas procesu kontrolē, kā tas ir noticis lielākajās ES valstīs (Valsts robežsardzes Publiskie pārskati, 2010.- 2016.).

Piedāvātā tēma juridiskajā literatūrā pamatā nav pētīta, izņemot dažas informatīva un aprakstoša rakstura publikācijas periodikā, zinātnisku konferenču materiālos un internet resursos. Ārvalstu un Latvijas zinātnieku pētījumos valsts robežas, mūsdienu migrācijas un patvēruma tiesiskie jautājumi ir pētīti virspusēji un fragmentāri. Turklāt sakarā ar starptautisko publisko tiesību un ES tiesību straujo attīstību mūsdienu globalizācijas apstākļos dažas tiesiskas atziņas ir zaudējušas aktualitāti vai arī neatbilst spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Savukārt ES ārējās robežas tiesiskā problemātika zinātnieku darbos faktiski nav pētīta. Jākonstatē, ka dažas publikācijas un zinātniskā literatūra ES tiesību jomā (Šengenas acquis jomā - vēl mazāk) gan latviešu valodā, gan svešvalodās lielākoties ir pieejama izdevumos līdz 2004.gadam, mazāk pieejama līdz 2007.gadam un vēl mazāk pēc 2008.gada, ko var izskaidrot ar tiesību zinātnieku intereses pakāpenisku zušanu par ES un Šengenas tiesību aktualitātēm un problemātiku līdz ar notikušajiem galvenajiem Latvijas integrācijas etapiem ES un Šengenas konvencijas darbības telpā attiecīgi 2004. (Līgums par pievienošanos ES, 2003) un 2007.gadā (ES Padomes Lēmums Nr.2007/801/EK par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu).

Pētījums ir inovatīvs un oriģināls, jo šāda izpēte nav veikta ne Latvijas, ne starptautiskā mērogā. Pētījums dos būtisku ieguldījumu tiesību zinātnes nozaru Starptautisko tiesību, ES tiesību, Valsts tiesību, Patvēruma tiesību attīstībā.

Pēcdoktorants, RTA docents Dr.iur. Artūrs Gaveika

No 2018.g. 28.februāra līdz 1.martam Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) norisinājās tradicionālais ikgadējais Tiesību zinātnes virziena pasākums „Juristu dienas 2018”, kas apvieno topošos un esošos juristu profesiju pārstāvjus, ļaujot iegūt jaunas zināšanas un iepazīt juridiskās izglītības un juridiskās prakses problemātiku.

Pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas visās Latvijas augstskolās ir uzsākta juridiskās izglītības reformēšana, paredzot vienotā jurista eksāmena ieviešanu, lai panāktu augstāku juridiskās izglītības kvalitāti. Juridiskā izglītība ir populāra jauniešu vidū, jo jurista kvalifikācija ir pieprasīta daudzās jomās tautsaimniecībā un valsts pārvaldē. Pašreizējās situācijas analīze Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā liecina, ka gandrīz visi Tiesību zinātnes maģistra studiju programmas absolventi ir iekļāvušies darba tirgū atbilstoši iegūtai izglītībai un kvalifikācijai. Ap 10% pilna laika studentu un ap 70 % nepilna laika studentu, kas studē profesionālā bakalaura studiju programmā jau studiju laikā strādā juridiskās jomas darba vietās vai amatos. Tāpēc reģionālajās augstskolās ir nepieciešama Tiesību zinātnes studiju programmu saglabāšana, to pakāpeniska un pamatota pilnveidošana, paredzot to specializāciju attiecīgā normatīvajā regulējumā un Vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena saturā.

Kā jebkurā augstākās izglītības virzienā ir svarīga zinātniski pētnieciskā darbība, kur viena no zinātniskajām aktivitātēm ir dalība konferencēs un publicēšanās iespējas kā docētājiem, tā arī studentiem, it sevišķi maģistrantiem. „Juristu dienas 2018” ievada daļā klātesošie tika iepazīstināti ar informāciju par žurnāla „Administratīvā un Kriminālā Justīcija” (Administrative un Criminal Justice) izdošanas aktualitātēm un nozīmi studiju virziena „Tiesību zinātne” zinātniskā un pētnieciskā darba attīstībā. Noderīgo informāciju sniedza RTA Ekonomikas un pārvaldības fakultātes (EPF) studiju virziena „Tiesību zinātne” docents, Dr.iur. Artūrs Gaveika, kurš ir žurnāla „Administratīvā un Kriminālā Justīcija” redkolēģijas loceklis. Žurnālam ir starptautiska redkolēģija, kurā pārstāvēti tiesību zinātnieki no Latvijas, Polijas, Nīderlandes, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Krievijas, Ukrainas, Moldovas u.c. valstīm. Žurnālu vada galvenais redaktors – Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētais profesors Dr. iur. Dainis Mežulis.2017. gada decembrī apritēja šī izdevuma divdesmitā gadskārta. Savulaik 1997.gadā žurnāls dibināts kā Latvijas Policijas akadēmijas zinātniskais izdevums, šobrīd žurnāls turpina iznākt Baltijas Starptautiskās akadēmijas un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas kopīgās sadarbības ietvaros.

Katru gadu pie lasītājiem dodas četri žurnāla laidieni. "Administratīvās un Kriminālās Justīcijas" uzmanības centrā ir konkrētas tiesību nozares: krimināltiesības, policijas tiesības, kriminālistika un operatīvās darbības teorija. 2007.gadā Latvijas Zinātnes padome žurnālam piešķīra vispāratzīta recenzējama zinātniska izdevuma statusu. Ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas iniciatīvu ir izveidota šī žurnāla elektroniskā platforma, kas tehniski atvieglos publikāciju iesniegšanu un recenzēšanu, bet galvenais, nodrošinās plašāku starptautisku pieejamību un citējamību.

Viena no „Juristu dienu 2018” aktivitātēm bija diskusija par tēmu „Jurista loma likumu jaunradē un piemērošanā”, kuru vadīja RTA Studējošo padomes vadītājs, RTA EPF studiju virziena „Tiesību zinātne” 3.kursa students Kaspars Ločmelis. Diskusijā piedalījās RTA EPF studiju virziena „Tiesību zinātne” docents, Dr.iur. Artūrs Gaveika un zvērināta advokāte, RTA EPF studiju virziena „Tiesību zinātne” lektore, Mg.iur., Mg.soc.sc Ilga Krampuža. Diskusijas laikā ikvienam bija iespēja paust savas domas par mūsdienu jurista lomu. Tā bija ļoti interesanta pieredze studentiem, kuri uzzināja jaunus aspektus jurista profesijā, kā arī praktizējošiem juristiem, daloties ar savu pieredzi, domām un secinājumiem.

Pēcdoktorantūras pētnieks Dr.iur. A.Gaveika

2018.gada 11.aprīlī Pētījuma projekta „ES ārējo robežu drošība, Latvijas iekšējā drošība” Nr.1.1.1.2./VIAA/1/16/127 ietvaros RTA docētāja Dr.iur. A.Gaveika vadībā Valsts robežsardzes koledžā no plkst. 13.00. līdz 16.40. notika izglītojošs seminārs par juridiskās prakses problemātiku cilvēktiesību ievērošanā Valsts robežsardzes darbībā. Pasākumā piedalījās ap 100 izglītojamo, tajā skaitā 1. un 2. līmeņa augstākās izglītības programmās studējošie, koledžas docētāji, arodbiedrības pārstāvji.

Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja Ineta Piļāne iepazīstināja klausītājus ar Tiesībsarga biroja darbības funkcijām, uzdevumiem un aktualitātēm. Tiesībsarga biroja pārstāvji regulāri veic tiesībsargājošo iestāžu, tajā skaitā Valsts robežsardzes, darbības monitoringu cilvēktiesību jomā. Cilvēktiesību ievērošana tiesībsargājošo iestāžu un citu valsts pārvaldes iestāžu darbībā tieši ietekmē labas pārvaldības principa ievērošanu saskaņā ar Valsts parvaldes iekārtas likuma prasībām. Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja Ineta Piļāne pozitīvi novērtēja Valsts robežsardzes amatpersonu profesionālo darbību Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā VRS Daugavpils pārvaldē, robežsargu vecamajos uzdevumos patvēruma procedūru īstenošanā un readmisijas pasākumos. Tiesībsarga pārstāve uzsvēra, ka Tiesībsarga uzdevums ir ne tikai uzraudzīt cilvēktiesību ievērošanas prasības, bet arī sniegt metodisko, izglītojošo palīdzību, tajā skaitā personīgi piedaloties tādos pāsākumos kā kopējie izraidīšanas pasākumi, kuros iesaistītas arī citas Eiropas Savienības valstis.

Tiesībsargs ir Saeimas ievēlēta amatpersona, kas rūpējas par to, lai Latvijā tiktu ievērotas cilvēktiesības un lai valsts pārvalde un pašvaldības ievērotu labas pārvaldības principu. Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā. Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.

Pirms tiesībsarga institūcijas izveides Latvijā darbojās Valsts cilvēktiesību birojs, un Tiesībsarga birojs ir šīs sākotnējās Latvijas cilvēktiesību aizsardzības institūcijas tiesību un saistību pārņēmējs.

Sabiedrība tiesībsargam ir uzdevusi aizsargāt cilvēktiesības, novērst diskrimināciju un sekmēt valsts varas tiesisku, lietderīgu un labas pārvaldības principam atbilstošu īstenošanu.

Tiesībsarga likums tiesībsargam nosaka šādas funkcijas:

  • veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību;
  • sekmēt vienlīdzīgas attieksmes ievērošanu un diskriminācijas novēršanu;
  • izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē;
  • atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumos un veicināt šo trūkumu novēršanu;
  • sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, šo tiesību aizsardzības mehānismiem un tiesībsarga darbu.

Tiesībsargs, izskatot privātpersonu iesniegumus, likumā paredzētos gadījumos ierosina pārbaudes lietu, ja:

  • valsts vai pašvaldības institūcijas vai to amatpersonas, iespējams, ir pārkāpušas Satversmē un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos noteiktās cilvēktiesības;
  • pret personu, iespējams, ir pieļauta diskriminācija vai vienlīdzīgas attieksmes pārkāpums;
  • valsts un pašvaldību iestādes vai to amatpersonas pret personu, iespējams, ir pieļāvušas labas pārvaldības principa pārkāpumu.

2011. gada 3. martā Latvijas Republikas Saeima tiesībsarga amatā uz pieciem gadiem ievēlēja Juri Jansonu. 2016. gada 3. martā Saeima atkārtoti tiesībsarga amatā apstiprina Juri Jansonu. Pašreizējā tiesībsarga pilnvaru termiņš ir no 2016. gada 16. marta līdz 2021. gada 16. martam (http://www.tiesibsargs.lv/lv/).

Semināra ietvaros notieka izvērsta diskusija ne tikai par cilvēktiesību ievērošanas problemātiku attiecībā uz aizturētajiem ārzemniekiem, patvēruma meklētājiem un likumpārkāpējiem, bet arī attiecībā uz pašu robežsargu cilvēktiesību ievērošanu atbilstošu dienesta pastākļu nodrošināšanas, sociālajā un citās jomā.

Pēcdoktorantūras pētnieks Dr.iur. A.Gaveika

2018.gada 16. maijā starptautiskās zinātniskās un praktiskās konferences „ROBEŽU DROŠĪBA UN PĀRVALDĪBA” ietvaros notika Paneļdiskusija, kurā  notika izvērstas diskusijas par šādiem jautājumiem:

1. Moderno tehnoloģiju loma mūsdienu robežu drošībā un pāvaldībā.

2. Kāda ir sadarbības loma mūsdienu robežu drošībā un pāvaldībā.

Paneļdiskusijā piedalījās pēcdoktorantūras pētnieks Dr. iur. A.Gaveika, Latvijas Valsts robežsardzes eksperti J.Pavlovičs, V.Cibuļskis, J.Skorodihins kā arī robežkontroles iestāžu eksperti no Baltkrievijas – P.Andrijanovs, Uzbekistānas – B.Asamovs.

Diskusijā tika uzsvērta neapšaubāma tehnoloģiju loma mūsdienu robežkontroles un imigrācijas kontroles funkciju pildīšanā visās valstīs. Tas ir būtisks garants pārrobežu likumpārkāpumu un noziedzības   samazināšanai. Kā uzsvēra Baltkrievijas eksperts Baltkrievijas Robežsardzē piemērojamās tehnoloģijas ir apliecinājušas savu kvalitāti un efektivitāti jau 19 gadu garumā.

Valsts robežsardzes koledžas direktors pulkvedis M.Petrušins uzsvēra, ka Latvijā tiek attīstītas tādas tehnoloģijas, kas ļauj sekot robežkontroles un imigrācijas kontroles uzdevumu pildīšanai online rēžīmā, tādejādi panākot dienesta uzdevumu efektīvāku izpildi un korupcijas novēršanu.

Mūsdienu robežu drošībā un pāvaldībā sadarbībai ir ārkārtīgi svarīga loma ne tikai robežkontroles, imigrācijas un patvēruma procedūrās, sadarbībā starp robežkontrolē iesaistītām Valsts robežsardzes strukūrvienībām un tiesībsargājošām iestādēm, bet arī zinātniski pētnieciskajā darbībā, kā to apliecina Pētījuma projekts „ES ārējo robežu drošība, Latvijas iekšējā drošība” Nr.1.1.1.2./VIAA/1/16/127, kurā sadarbības partneri ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija no vienas puses un Valsts robežsardzes koledža un Valsts robežsardze no otras puses, kur kā eksperti ir iesaistīti Valsts robežsardzes koledžas pasniedzēji DU doktorante I.Adijāne, RTA doktorants M.Spridzāns un Dr.paed. A.Indriksons, kuri jau ir uzsākuši projekta pasākumu īstenošanu. Informācija par pētnieciskā projekta mērķiem, aktualitātēm un piedalīšanās iespējām izraisīja Paneļdiskusijas dalībniekos lielu interesi.

Pēcdoktorantūras pētnieks Dr. iur. A.Gaveika

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2016 © Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija. Tālrunis: 28325368;
Jautājumus un ierosinājumus sūtiet uz helpdesk@rta.lv